28. novembrī plkst. 19.00 Kultūras centrā Ventspils teātris aicina uz Mārtiņa Zīverta komēdiju „Zaļā krūze”, kuras iestudējums ventspilnieku izpildījumā pirmizrādi piedzīvoja 2011. gadā.
Ventspils teātris izrādīs komēdiju “Zaļā krūze”
0Režisors Agris Krūmiņš, kostīmu māksliniece Lāsma Svikule, scenogrāfs Ints Sedlenieks. Lomās Lilita Meldere, Simona Grieze un Andris Lasmanis.
Luga sacerēta 1949.gadā Zviedrijā un pieder pie Mārtiņa Zīverta pirmo trimdas gadu dramatiskajiem darbiem (Rakstnieks 1944. gada novembra beigās no Kurzemes pārpildītā zvejnieku laivā devās bēgļu gaitās uz Gotlandi un tālāk uz Stokholmu). Pirmo reizi „Zaļā krūze” izrādīta paša autora režijā 1949. gada maijā Stokholmas Latviešu teātrī. Vēlāk tā kļūst par vienu no iemīļotākajām un visvairāk spēlētākajām Zīverta lugām – īpaši latviešu trimdas teātru ansambļiem visā pasaulē.
Lugas notikumi risinās kādā Vācijas pilsētā Otrā pasaules kara pēdējās dienās. Sižetam izmantots kāds anekdotisks nostāts (par saimnieci, kas izīrē istabu un viņas diviem īrniekiem, kas bēgļu nometņu laikos cirkulēja Vācijā), nostāsts balstīts uz patiesiem notikumiem. Vairākus gadus vēlāk tas ticis izmantots par pamatu arī kinofilmai.
Mārtiņš Zīverts lugu nosauc „ ... par drīzāk skatuvisku rotaļu ar replikām un notikumiem, nekā spēli mūslaiku teātra izpratnē”. To raksturo spraigs sižets, tā piepildīta asprātīgiem pārpratumiem un sarežģījumiem, ko autors kāpina ar azartisku prieku. „Zaļā krūze” pārstāv paša autora radīto un izkopto kamerlugas žanru. Tai raksturīgs spraigs, elastīgs dialogs, nepārtraukta darbības līnija un nepārtraukts darbības kāpinājums, atrisinājumam lugas beigās ierādot pēc iespējas maz vietas. Luga tikai šķietami ir reālistiska. Tajā ir spēles un absurda elementi, kopā savīts komiskais ar traģisko. Tuvu stāv smiekli un asaras. Lugā jūtams skarbās realitātes slānis – vēl esošā kara elpa, tuvu cilvēku atšķirtība un atsvešinātība, mīlestības alkas, sapņi par laimīgu un mierīgu dzīvi.
„Zaļā krūze” ir aizrautīga, emocijām bagāta luga, kas tomēr liek arī aizdomāties par cilvēka dīvaino un smieklīgo dabu - viņš sapņo un ilgojas pēc tā, kas ir tālu un nesasniedzams un neredz to, kas ir tepat, tuvu, ar roku sasniedzams.
Komentāri (0)