Ventspils teātris aicina uz pirmizrādi

Izrādes režisors ir Agris Krūmiņš, scenogrāfs Ints Sedlenieks, kostīmu māksliniece Dana Maļavkina. Lomās darbosies Ventspils teātra jaunie aktieri Vita Vītola, Viktorija Visocka un Mareks Kivulāns.

Augusts Strindbergs, zviedru dramaturgs, romānists, esejists un gleznotājs, dzimis 1849. gadā Stokholmā, viens no 19. un 20. gs. mijas nozīmīgākajiem rakstniekiem, tiek uzskatīts par modernās zviedru literatūras aizsācēju, kā arī būtiski ietekmējis modernā teātra izteiksmes veidu.

„Jūlijas jaunkundze” (1888.g.) ir Augusta Strindberga slavenākā un visvairāk iestudētā luga, vairakkārt arī ekranizēta. Lugas darbība notiek 19. gs. beigās kādā lielas Zviedrijas muižas grāfa virtuvē, vasaras saulgriežu naktī. Jāņu nakts kļūst par kundzes Jūlijas, kalpa Žana un viņa līgavas Kristīnes vēlmju realizācijas iespēju. Piepildītas un nepiepildītas kaislības samezglo triju cilvēku likteņus. Lugu autors piesaka kā naturālistisku, bēdu, kaislību un attiecību drāmu, cīņu par mīlestību un varu.

Stāsts par grāfa meitas krišanu, ļaujoties mīlas naktij ar tēva sulaini, izraisīja skandālu Strindberga laikabiedru vidū, tas tika uztverts kā pārāk drosmīgs. Jūlijas un Žana attiecības šķita pārāk atklātas un fizioloģiskas. Cenzūras aizliegta luga tika gandrīz 50 gadus. Strindberga teātris ir intīms, nervozs un nežēlīgs. Autors skatās uz vīrieša un sievietes attiecībām kā uz kaujas lauku. Tiek pētītas aktuālas tēmas – goda jautājums, uzkrātie kompleksi, varaskāre, audzināšana, pretstats starp aristokrātiju un sociāli zemākajām šķirām. Literatūras kritiķi A. Strindberga lugu stilistiku mēdz dēvēt par „psiholoģisko naturālismu”, atvasinot vārdu „naturālisms” nevis no tradicionālā estētiskā virziena, bet no vārda „natura” – t.i. daba.