Vēstures otrdienā par vilkiem

Vēsturiski vilks (Canis lupus) bijis viens no visbiežāk sastopamajiem zīdītājiem. Pašreiz tā izplatība ir daudz ierobežotāka. Pamatojoties uz dzīvnieku izplatību, sociālajiem, ekoloģiskajiem un politiskajiem faktoriem, Eiropā ir noteiktas 10 vilku populācijas. Latvijā sastopamie vilki pieder Baltijas populācijai. Baltijas valstīs un Polijā dzīvo aptuveni 900 - 1400 dzīvnieku, no kuriem 20% dzīvo Latvijā, 20% - Igaunijā, 30% - Lietuvā un 30% - Polijā. Šai populācijai pieskaitāmi arī Baltkrievijā, Ukrainas ziemeļdaļā dzīvojošie vilki un lielākā daļa no Krievijas Eiropas daļas vilkiem.

Mūsdienās vilku galvenais apdzīvotais biotops ir meži, jo tur plēsēji jūtas visdrošāk. Purvi nav vilku iecienīts biotops, tomēr tie labprāt izmanto grūti pieejamās saliņas purvā, lai ierīkotu drošus midzeņus un ziemas laikā glābtos no medniekiem. Vilks ir arī ir viens no vispretrunīgākajiem dzīvniekiem. Tas ir gan pozitīvi atspoguļots heraldikā - dzimtu ģerboņos, gan negatīvi - pārdzīvojot iznīcināšanas periodu Rietumeiropā. Vilks Latvijā ir aizsargājams dzīvnieks, tomēr, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, Latvijā un visā Baltijā vilkus ir atļauts medīt. Tas uzliek arī lielāku atbildību rūpēties par to, lai vilku populācija saglabātos, tāpēc tiek izstrādāti sugu aizsardzības plāni. Plašāk par vilka lomu meža sabiedrībā Vēstures otrdienā, kas ievadīs jauno muzejpedagoģisko programmu Gada dzīvnieks-Vilks, stāstīs viens no lieliskākajiem stāstniekiem, zoologs Vilnis Skuja, kurš Slīteres Nacionālā parka teritorijā vilkus un to paradumus novērojis jau gadiem.