Atklās izstādi “Jāņa Prinča diena”

Izstādes autors, fotogrāfs Juris Ģigulis, izstādi "Jāņa Prinča diena" veidojis kā stāstu, kura galvenais varonis ir viens no spilgtākajiem lībiešu kultūras pārstāvjiem – Jānis Princis vecākais (1796.–1868.).

Stāsts sākās kādā skaistā 2014. gada vasaras dienā, kad Miķeļtorņa jūrmalā krastā nāk cilvēks, lai pēc 200 gadu ilgas prombūtnes pavadītu vienu dienu vietās, kas viņam ir tik labi zināmas. Tas, ko viņš ierauga, redz un saskata, paliek izstādes apmeklētāju ziņā. Fotogrāfijām apzināti nav likti paraksti, bet katrs attēls iever sevī informāciju par Jāni Princi vecāko, viņa darbiem un viņa ieguldījumu lībiešu, latviešu un Ventspils vēsturē.

Fotogrāfs Juris Ģigulis, veidojot izstādi, izmantojis interesantu tehnisko risinājumu – attēli fotografēti ar platleņķa objektīvu, tiem ir pārspīlēti plata perspektīva, kas ļāvusi panākt stāsta varoņa Jāņa Prinča klātesamības momentu.

Jāņa Prinča tēlā fotostāstā iejuties Ventspils teātra aktieris, lībietis Antars Grīnfelds, kurš, tāpat kā viņa atveidotais varonis, ir dzimis Miķeļtorņa ciemā.

Jānis Princis vecākais dzimis 1796. gada 16. novembrī Miķeļtorņa Viļumos dzimtļaužu ģimenē. Viņš izglītojies pašmācības ceļā. Bijis Pizes draudzes ķesteris.

1845. gadā Jelgavā iznāk Prinču (Jāņa seniora un Jāņa juniora) grāmata latviešu valodā „Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas", kas ir otrais oriģināldzejas krājums latviešu literatūrā.

1863. gadā Londonā iznāk trīs Prinču (Jāņa seniora un Jāņa juniora, kā arī Pētera) tulkotais Mateja evaņģēlijs rietumlībiešu izloksnē. Tā ir viena no divām pirmajām lībiešu valodā iespiestajām grāmatām.

J. Prinča raksti publicēti „Latviešu Avīzēs". J. Princis 1846. un 1852. gadā bijis galvenais rietumlībiešu ziņu devējs somu zinātniekam A.J. Šēgrenam, kurš pētījis lībiešus un viņu valodu.

Tāpat Princis ar dēliem bija vieni no pirmajiem, kuri palīdzēja nosargāt Ventspili no uzbrūkošajām kāpām, tādēļ viena no Ostgala ielām nodēvēta viņa dzimtas vārdā.

Jānis Princis vecākais pēdējos 24 savus mūža gadus pavadīja Ventspilī, miris 1868. gada 4. janvārī, apglabāts Cirpstenes kapos.