Kaspars Znotiņš: “Kas gaišs, bet kluss un mierīgs”

Muzikālajā uzvedumā “Vēstules. Klusās dziesmas”, caurvijoties Gijas Kančeli, Arvo Perta, Valentīna Silvestrova un Pētera Vaska mūzikai un padomju laika intelektuālo disidentu Knuta Skujenieka, Ādama Zagajevska, Desankas Maksimovičas, Zvjada Ratiani un Jāna Kaplinska dzejai, klausītāji varēs ļauties saviem sapņiem un pārdomām.

Dzeju lasīs aktieris Kaspars Znotiņš, kurš muzikālā uzveduma noskaņu raksturo ar atslēgas vārdiem – klusums un mīlestība – un aicina klausītāju pievienot savus lielos vārdus. Skanēs arī Annas Ahmatovas un Josifa Brodska balss ieraksti.

Sigvards Kļava: “Šī programma, kuru mēs mēģinām uztaustīt, faktiski nepadodas tādam vārdiskam izklāstam. Ar klusumu bieži vien pasaka daudz ko vairāk nekā ar milzīgām skaņu gleznām. Es šeit nesaskatu kora klātbūtni kā skanisku izteiksmes līdzekli. Tās būs klātesošas, cilvēciskas dvēseles, kas ietilps šajā telpā.”

Piedalās: Latvijas Radio kora grupa, Ieva Parša - mecosoprāns, Sergejs Osokins - klavieres, Kaspars Znotiņš - dzejas lasījumi, dirģents - Sigvards Kļava.

Uz jautājumiem atbild aktieris Kaspars Znotiņš:

Uzveduma nosaukums liek domāt, ka tajā liela loma būs klusumam. Kāda atmosfēra caurvij šo iestudējumu?

– Uzveduma iniciators bija Sigvards Kļava, Latvijas Radio kora diriģents. Viņam bija ideja par koncertu, kurā skanētu klusās dziesmas. Tā ir tāda kormūzika, arī instrumentālā mūzika, šajā gadījumā klavieres, kurā galvenais motīvs ir klusums. It kā mūzika un skaņas ir kaut kas pretējs, bet vienlaicīgi tās palīdz labāk saklausīt klusumu. Kaut kas līdzīgs man bija jāatrod dzejā – kur dzejas valoda, vārdi un ritms būtu tāds, ka varētu saistīt ar klusumu, mieru un kādu tālu gaismu. Tad, kad viņš to ierosināja, koncerti bija plānoti Rīgā, marta sākumā. Ideja bija – ir pagājusi garā ziema, visiem jau apnicis aukstums un tumšie vakari, un tad nāk šis koncerts ar kaut ko klusu, vieglu, gaišu un mierīgu. Uzvedumā dzirdami Kančeli, Vaska, Silvestrova skaņdarbi. Tie ir komponisti, kas padomju laikā bija nomenklatūras neatzīti. Attiecīgi man arī dzejā bija jāmeklē šo komponistu laikabiedri un jāatrod viņu dzeja, kas derētu šim koncertam. Īsi sakot, tas būs kaut kas gaišs, bet kluss un mierīgs.

Varētu teikt, ka šis koncerts iet roku rokā ar Dzejas dienām?

– Jā, šajā gadījumā mēs to mierīgi varam veltīt arī Dzejas dienām, jo esmu atlasījis dzejoļus, kas ir ārzemju autoru. Attiecīgi tie ir atdzejoti. Un tas ir ļoti skaists un labs mūsu pašu dzejnieku darbs. Arī atdzejošana ir pietiekami komplicēta māksla, kas līdzinās pašai dzejošanai. Koncertā ir dzirdami Knuta Skujenieka un Guntara Godiņa atdzejojumi.