Vasaras saulgrieži Galvenajā bibliotēkā

Latvieši kā ziemeļu tauta saulei piešķir īpašu nozīmi. Un Jāņi ir saules godināšana visgarākajā gada dienā – saulgriežos, kad tiek svinēta gaismas uzvara pār tumsu, dabas pilnbriedu un auglību – kā dabā, tā pašos.

Jāņos tiek iedegts ugunskurs, ap to iet rotaļās un dejo. Kopīgā svētku deja dod vienotības sajūtu, pacilātību un prieku. Deja vairāk kā jebkas cits spēj cilvēku piepildīt ar dzīvības enerģiju, uzlabot garastāvokli un ienest dzīvē jaunas, spilgtas krāsas.

Ernests Spīčs ir ilggadējs deju folkloras grupas “Dandari” dalībnieks, vairākkārtējs Lielās folkloras gada balvas ieguvējs, grāmatu “Mārtiņa deju grāmata” un “Gadskārtu grāmata” sastādītājs, folkloras svētku “Pulkā eimu, pulkā teku” vadītājs, tautas deju pamatu skolotājs Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas augstskolās. Šobrīd viņš strādā Biznesa kompetences centrā, pēta tradicionālo kultūru mūsdienu kontekstā, latviešu dejas rituālus un simbolus.

Spīča jaunākais projekts ir “Lielvārdes jostas raksti”. Dejojot latviešu tautas dejas, dejotāji ar kājām izraksta zīmju zīmes – gan atsevišķus rakstus, gan rakstu sadarbības modeļus, gan rakstu secību. Mūsu tautas deja ir saistīta ar sakrālo aspektu. Tāpat kā Lielvārdes josta. Uz jautājumu, kāda viņaprāt ir spēcīgākā tautas deja, Ernests Spīčs atbild: “Visas ir pa savam stipras! Katrā dienā, katrā laikā ir cita spēcīgākā deja. Jāņos būs vienas dejas, kāzās citas... Katra deja noteiktā laikā dos spēku, sparu un jaudu.”

Uz pasākumu vēlams ierasties svētku tērpos, līdzi ņemot arī vainagus un jāņuzāles.