Otrdien, 8.aprīlī, plkst. 12 Ventspils Galvenajā bibliotēkā ciklā Rakstītājs-Lasītājs tikšanās ar Ilmāru Šlāpinu.

Ilmārs Šlāpins ir latviešu rakstnieks, publicists un dīdžejs, regulāri publicējas dažādos Latvijas medijos.

 

Kopš 1999. gada Šlāpins ir vācis jaunvārdu un jaunu vārda lietojumu piemērus, centies skaidrot to nozīmes un rast jaunas, izmantojot klasiskas un mazāk klasiskas etimoloģijas metodes. Viņa atradumi publicēti žurnālā Rīgas Laiks, bet, apkopoti vienā grāmatā Jauno latviešu valoda, 2013.gada nogalē izdoti.

 

„Valoda ir dzīvs un mainīgs organisms, kas ik dienas rada jaunus un aizraujošus vārdus, terminus, izteicienus vai arī piešķir jau esošiem vārdiem jaunas nozīmes un lietojumus. Dažkārt mēs izturamies pret valodu kā bargi vecāki, kurus kaitina pubertātes vecumā esošais pusaudzis – pārmetam tradīciju laušanu, vēlamies iegrožot stingrākos rāmjos, nesaprotam, ko viņš saka un domā. Citkārt skatāmies ar mēmu jūsmu un nezinām, no kuras puses lai pienākam klāt. Vārdnīcas Jauno latviešu valoda mērķis ir samierināt valodu ar tās lietotājiem, mēģināt pieņemt un saprast jaunvārdus un jaunas nozīmes, kas ieliktas vecajos vārdos, adoptēt aizgūtos vārdus-migrantus no citām valodām, pret kuriem parasti izturamies ar gluži vai ksenofobisku naidu. Šis skaidrojums ir ironisks, taču iecietīgs, zinātniski pamatots, taču neakadēmisks, to var lietot kā žargona vārdnīcu, bet var lasīt arī kā anekdotisku stāstu krājumu par mūsdienu vārdu slepeno dzīvi,” par grāmatu stāsta tās autors Ilmārs Šlāpins.

 

Ilmārs Šlāpins raksta arī dzeju, 2007.gadā izdots krājums Karmabandha. Bet, iedvesmojoties no statistikas datiem un aptauju rezultātiem, kas rāda vidējo Latvijas iedzīvotāja ieradumu, zināšanu vai sadzīves detaļu kopumu, gribot „piešķirt vidējam latvietim nedaudz vairāk personības, iepūst dzīvības dvašu viņa pelēkajās lūpās un likt pasmaidīt par sevi”, tapušas Šlāpina Anekdotes par vidējo latvieti un Raini un Anekdotes par vidējo latvieti un konkrētiem cilvēkiem.

 

Pasākumu vadīs Rakstnieku mājas direktore, literatūrzinātniece Andra Konste.

 

Foto: focus.lv

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: