Jekaterina Karpova: Man Ventspils ir pilsēta ar ikdienu

Abi līdzšinējie fotoprojekti veltīti Ventspilij un ventspilniekiem un atspoguļo pilsētas pagātni caur cilvēku personīgajiem stāstiem. Lielās pilsētas mazā dzīve ir veltījums šodienai, mēģinājums ieskatīties Ventspils ikdienas dzīvē, klusā, mierīgā, neievērojamā, neizskaistinātā – dzīvē, ko ikdienas steigā mēs nepamanām, vai arī negribam pamanīt. Fotoizstāde ir savdabīgs filozofiskais pētījums par to, kā ikdienā izskatās pilsēta ar rītdienu, personīgā mākslinieciskā skatījuma atspoguļojums, mēģinājums pierādīt, ka Ventspils ir ne tikai skaista bilde un dekorācijas, bet arī ar savu īpašo dvēseli apveltīta vide. Fotoizstāde ir pretstats tradicionālajai izpratnei par pilsētas bildēm – tā ir iepazīšanās ar citādāku Ventspili, mēģinājums saskatīt un iemīlēt pilsētu ar ikdienu.

Jekaterina Karpova [Tīna Karpova] dzimusi 1985. gada 11. februārī Ventspilī. 2009. gadā absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības Universitāti, kur ieguvusi profesionālā bakalaura grādu specialitātē Ainavu arhitektūra. 2014. ieguva maģistra grādu mākslā Liepājas Universitātē, izstrādājot pētījumu ar fotomākslas palīdzību. Ar fotomākslu nodarbojas kopš 2001. gada. Vizuālās mākslas pamatus ieguvusi Mārītes Klušas mākslas studijā, bet pirmā izpratne par fotogrāfiju apgūta ģimenē, pašmācības ceļā. Liela loma mākslinieciskās gaumes un drosmes attīstīšanā tieši fotomākslā bija Modernās Mākslas Klubam [MMK], kur Jekaterina iestājās 2003. gadā un sāka publicēt savus darbus ar segvārdu Tīna. Fotografēšanas prasmes nepārtraukti tiek pilnveidotas dažādās studijās, fotokursos, meistarklasēs, semināros, plenēros un radošajās nometnēs. Jekaterina Karpova ir piedalījusies vairākās gan vietēja, gan starptautiska mēroga fotokonkursos un kopizstādēs; ir izstrādājusi 2 lielus fotoprojektus, organizējusi 3 personālizstādes. Piedalījusies un guvusi labus rezultātus dažādos fotokonkursos.

Turpinājumā intervija ar fotogrāfi Jekaterinu Karpovu.

Iepriekšējās izstādēs atspoguļoji Ventspili caur pilsētas iedzīvotājiem, kas šoreiz sagaidāms?

– Būs apskatāma Ventspils neredzamā puse. Tāda Ventspils, kādu ikdienā nepamanām un kas liekas pašsaprotama. Tās ir lietas, kam bieži paejam garām, bet īstenībā šīs mazās lietas arī veido ikdienu – to netveramo jēdzienu, ko sauc par pilsētas dvēseli. Tieši mazā dzīve arī veido pilsētas dvēseli. Cilvēkiem, kas visu laiku steidzas, ar savu noteikto dzīves ritmu, temps paliek arvien straujāks. Ar katru gadu mainās dzīve, mēs maināmies, bet mazā dzīve paliek nemainīga.

Vai tu kā fotogrāfe arī centies atspoguļot Ventspili kā pilsētu ar rītdienu?

– Reizēm aizdomājos, kas ir pilsēta ar rītdienu. Manuprāt, jebkura pilsēta var būt ar rītdienu, jo visi skatāmies nākotnē, un arī Ventspils to dara. Kā mākslinieci mani interesē nevis rītdiena, bet šodiena, un man Ventspils ir pilsēta ar ikdienu.

Vai Ventspilī tev ir kāda mīļākā vieta?

– Man nav tāda konkrēta vieta. Patīk pilsēta kā tāda, jo Ventspils ir mana dzimtā pilsēta. Ir tāds teiciens, ka vecākus neizvēlamies, tāpat neizvēlamies arī dzimto pilsētu. Tā vienkārši ir, un mīlam to tādu, kāda tā ir, tāpat kā vecākus. Esmu vairāk pilsētas, nekā lauku cilvēks, tāpēc patīk pilsēta kā tāda. Jo lielāka pilsēta, jo labāk. Man ļoti patīk pilsētas skaņas un smaržas. Es tajā gūstu enerģiju un prieku. Tāpēc arī fotodarbos veidoju jeb atspoguļoju pilsētas portretus. Vai caur cilvēkiem, vai caur arhitektūru, vai caur maziem pilsētas iemītniekiem – kaķiem uz ielas. Tas, vienalga, ir pilsētas portrets.

Kāds ir Ventspils portrets – trīs raksturīgākās īpašības?

– Vecā un mūsdienīgā mijiedarbība. Rūpnīcas, dzelzceļi, industriālā zona, kas nekad neguļ. Un kuģi. Tās ir trīs lietas, ar kurām saistu Ventspili. Un tas atspoguļosies arī izstādē apskatāmajos darbos. Turklāt izstādes atklāšana sakrīt ar manu dzimšanas dienu – divi svētki reizē!