Ventspils muzeja krājuma J. F. Tīdemaņa gleznu Bārtiete (1935) no 23. novembra eksponēs izstādē Iespaidi un paralēles. Beļģu un latviešu glezniecība no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas. 20. gs. pirmā puse Mākslas muzejā Rīgas Birža.
Gleznu “Bārtiete” eksponēs izstādē Rīgā
0Šī glezna, kurā attēlota J. F. Tīdemaņa dzīvesbiedre Hanele, tikko kā restaurēta ar Valsts Kultūrkapitāla finansējumu – darbus veica restauratore Zane Stikāne. Ventspils muzeja krājumā ir vairāki slavenā novadnieka darbi: 3 eļļas gleznas, 2 grafikas, oforts un zīmējums. Tos 1985. gada novembrī muzejam dāvinājis Kārlis Upītis.
Jānis Ferdinands Tīdemanis dzimis 1897. gada 1. oktobrī Ventspilī, zēna gados kā kuģapuika nokļuvis Arhangeļskā, tad par zaķi devies uz Ameriku, mācījies vairākās mākslas skolās Klīvlendā un Ņujorkā. Pēc kara J. F. Tīdemanis atgriezies Latvijā, bet tad devies uz Beļģiju, kur absolvējis Antverpenes karalisko mākslas akadēmiju un studējis Antverpenes Augstākajā Mākslas institūtā. Vēlāk atgriezies un strādājis Latvijā, Rīgas bohēmistu sabiedrībā pazīstams ar iesauku Džonis. Tīdemaņa pirmā personālizstāde tiek sarīkota Ventspilī. J. F. Tīdemanis bija tuvs draugs vairākiem ievērojamiem latviešu māksliniekiem, piemēram, Kārlim Padegam, Eduardam Kalniņam. Viņa darbnīcā Pārdaugavā bieži pulcējās jaunie mākslinieki, lai no ārzemēs izglītību guvušā un pieredzējušā mākslinieka gūtu iedvesmu un padomus savu mērķu realizēšanā. Tīdemanis bija slavens ar netradicionālu pieeju izstāžu rīkošanā un sabiedrībā pieņemto strikto uzvedības normu neievērošanā. 1944. gadā gleznotājs emigrējis – sākumā uz Vāciju, vēlāk uz Šveici un Kanādu. J. F. Tīdemanis miris Toronto 1964. gada 12. aprīlī.
Latviešu mākslā J. Tīdemanis ir viens no spilgtākajiem ekspresionistiem, rakstura un gleznu neierastības dēļ savulaik dēvēts par krāsās kliedzošu un pašpārliecinātu mākslinieku. Tīdemanis ir gleznojis klusās dabas, ainavas, portretus un figurāla žanra darbus. Zināms, ka Tīdemanis gleznojis ātri, bez uzmetumiem. Gleznas faktūra – spēcīgie triepieni, švīkojums ar otas kātu u.c. – glabā liecības par šo darba ritmu. Lai kompozīcijās panāktu īpašu spriegumu, gleznotājs izmantojis grotesku un deformāciju.
Komentāri (0)