Ventspils ostas pirmsākumi un dzimšana

Ventspils muzeja vadošais pētnieks Armands Vijups interesentiem stāstīs par Ventspils ostas vēstures pirmsākumiem. Sākot ar bronzas laikmeta tirdzniecības sakariem pa Ventu līdz pat vikingu laikmeta beigām ( 9.-12.gs.), kā arī, arī ar Livonijas ordeņa ostas veidošanos un attīstību 13.-16.gs., neapejot zīmīgo 1263.gada līgumu, kurā pirmoreiz pieminēta Ventspils osta: „Brālis Andreass, Svētās Marijas teitoniešu nama pazemīgais mestrs Livonijā, visiem, kuri šo dokumentu pateicoties Jēzus Kristus žēlastībai redz [lasa un dzird]. Nolemts, atbilstoši gudram lēmumam, ka netika ņemti vērā mazi zaudējumi un, ka pateicoties šādai nostājai varēs stāties pretī svarīgām lietām. Tāpēc ir tā, ka panākta saskaņa un vienotība, ko ieguva Hinrika kungs, Lēales baznīcas bīskaps, starp mums un Hinrika kungu, Kurzemes baznīcas bīskapu par jūras ostām: (par to), ka mums pienākas divas ostas, proti, Zemgales Ā un Vindas, (bet) trešā, tātad Līva, ir iezīmēta bīskapa kungam un viņa pēctečiem ar zvejas vietām visur gar abiem upes krastiem.” (Andreass, Vācu ordeņa Livonijas mestrs, apliecina, ka panākta vienošanās ar Heinrihu, Kurzemes bīskapu, par to, ka Ordenis savā valdījumā ieguvis divas ostas, tai skaitā vienu pie Ventas upes, bet bīskaps vienu ostu; bez tam bīskaps ir atsacījies no visām tiesībām Kurzemes baznīcai piederošajā Ordeņa zemes trešdaļā, taču patur visas garīgās, resp. baznīcas tiesības. Šis tiesību akts noticis Rīgā, 1263.gadā).

Vēstures otrdienā paredzēta Ventspils muzeja krājuma un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja krājuma izstādes Ventspils ostai-750 apskate, kurā notiks padziļināta iepazīstināšana ar periodam atbilstošajiem eksponātiem.

Ventspils muzejs Vēstures otrdienā uzsākto ciklu par Ventspils ostas vēsturi turpinās 2014.gadā, par to atsevišķi informējot sabiedrību.