Vēsture, tāpat kā mīlestība, vislabāk darbojas caur vēderu, tāpēc Ventspils muzejs jau trešo rudeni aicina iepazīt kāda dārzā izauguša labuma vēsturisko pagātni, protams, neizpaliekot arī ēdamajai daļai.
Viss par āboliem Livonijas ordeņa pilī
0Šogad kārta pienākusi ābolam. Tam pašam, kurš kristietībā simbolizē kārdinājumu, tam, kurš uzkrita Ņūtonam, kura dēļ izcēlās Trojas karš, un, kas ķeltu mitoloģijā nozīmē zināšanu nodošanu.
Cik īsti veca ir ābele kā kultūraugs, var tikai minēt, jo 13 gs. pirms mūsu ēras Ēģiptes faraons Ramzess II jau bija pavēlējis ābolus kultivēt Nīlas ielejā. Mūsu ēras 1. gs. beigās Reinas ielejā audzēja aptuveni 35 dažādas ābolu šķirnes, bet mūsdienās pasaulē aug vairāk nekā 7500 šķirnes. Aizkustinoši ir arī tas, ka ceļotāji, kas nonāca svešās zemēs un ieraudzīja nepazīstamus augļus, tos bieži uzskatīja par āboliem, piemēram, ananasi tika nosaukti par priežu āboliem, bet apelsīni – par Ķīnas āboliem. Tātad, visgardākais un labākais tika pie lepnā vārda ābols.
Īso kursu Ēdamajā vēsturē ar nosaukumu Iekod ābolā sestdien 12. oktobrī no plkst.12 līdz 14 piedāvā Ventspils muzejs. Pavardā ceptajos ābolos varēs arī iekosties, iejusties Paradīzes dārza pazīstamajā ainā, būs dažādi ābolaini nieki un izpriecas, bet par vispārēju labsajūtu gādās pazīstamais akordeonists Kaspars Gulbis.
Komentāri (0)