Teātra nams „Jūras vārti” savu jauno koncertsezonu atklāj 19. septembrī plkst. 19:00 ar kamerizrādi “Dūdieviņš”, kas veltīta latviešu dzejniecei Vizmai Belševicai.

Kamerizrāde „Dūdieviņš” veidota kā draugu saruna, kuras laikā tiek salikta attēlu mīkla jeb t. s. puzle. Izrādes ideja radusies, atceroties Vizmas Belševicas mūža nogales aizraušanos naktīs likt kopā attēlu mīklas. Programmas mugurkauls – dziesmas ar Vizmas Belševicas un viņas dēlu Klāva Elsberga un Jāņa Elsberga dzeju, kā arī Ojāra Vācieša vēstules Vizmai Belševicai jeb Krokodīlim.

Iestudējumā piedalās dziedātāja Ieva Parša, Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs, pianists Aldis Liepiņš, sitaminstrumnetālists Edgars Saksons un mūzikas žurnālists Orests Silabriedis. Izrādes veidotāji skatītājiem vēlas atgādināt par Vizmas Belševicas dzejas pasauli, kas mazliet piemirsta, taču joprojām aktuāla. Smiekli, sāpes, maigums, skaudrs vārda spēks vīsies cauri Ievas Paršas un Gundara Grasberga dziedātajai un runātajai dzejai. Orests Silabriedis, Aldis Liepiņš un Edgars Saksons veidos izrādes skanisko tērpu.

Par izrādi un atmiņām stāsta mūzikas aprakstnieks Orests Silabriedis.

 

Kamerizrāde Dūdieviņš veidota kā draugu saruna, atceroties Vizmas Belševicas daiļradi un personību. Vai jums ir atmiņas un pārspriedumi par šo personu?

– Kamerizrāde Dūdieviņš radās tieši tāpēc, ka vēlējāmies atcerēties 90. gadus, kad draudzība ar Vizmas Belševicas dēlu Jāni Elsbergu mums dāvāja iespēju lielajā Valdemāra ielas dzīvoklī Rīgā satikt arī pašu dzejnieci. Atmiņā kāda Rothmans cigarešu paciņa, Bergmana režisētā operfilma Burvju flauta (Mocarts), džins ar toniku, Belševicas stāsti par Maskavas gadiem, viņas kaulainais skatiens, kad muļķīgā kārtā iedomājāmies nakts vidū atskaņot Internacionāli, un vēl daudzas citas epizodes, kas atgādina par brīnišķīgo iespēju būt vienā telpā un sarunā ar leģendu. Belševicas dzeja ir dziļa, sāpīga, skaista un bezgalības piesātināta. No teksta viedokļa viņas panti iemieso latviešu valodas būtību. Izrāde Dūdieviņš ir mūsu atmiņas par Vizmu Belševicu un pārdomas par viņas veikumu. Atceroties dzejnieces aizraušanos ar attēlu mīklu likšanu, izrādes laikā mēs arī no maziem gabaliņiem liekam kopā attēlu. Kādu attēlu – to varēs redzēt Jūras vārtos.

 

Jūs esat veidojis izrādes skanisko ietērpu. Vai tapšanas procesā jums bija kādi kuriozi, problēmas vai aizķeršanās?

– Vispirms uzsvēršu, ka skanisko ietērpu veidojām visi kopā. Dziesmu izvēle un aranžējumi, runājamo tekstu izvēle, ritms un noskaņa – tas viss ir kopdarbs. Kuriozu gluži nebija, taču uzdevumu dalīšana attiecībā uz dziesmām vienā brīdī pieņēma visai ekstravagantas aprises, ņemot vērā, ka visi iesaistītie gan ir ļoti labi cilvēki, taču arī viegli uzliesmojoši radoši ļaudis. Kad uzdevumi bija sadalīti, sajutām tādu pašu siltu brālību kā pirms divdesmit gadiem, kad jaunības aizrautībā tika likts pamats brieduma darbiem.

 

Dūdieviņš ir teātra nama Jūras vārti jaunās sezonas atklāšanas pasākums. Kāds būtu jūsu aicinājums ventspilniekiem apmeklēt šo izrādi?

– Aicinājums ir vienkāršs: atnāciet, lai pabūtu kopā labas dzejas, iederīgas mūzikas un draudzīgi noskaņotu cilvēku lokā! Būs mazliet iz jautra, mazliet iz apcerīga, mazliet iz dzīves un daudz iz sapņa.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: