Arheoloģiskie glābšanas izrakumi Pils ielas 21 pagalmā, ko organizēja Ventspils muzejs (izrakumu vadītājs – muzeja vadošais pētnieks Armands Vijups), pabeigti 10. augustā.
Arheoloģiskie glābšanas izrakumi noslēgušies
0Par glābšanas izrakumiem arheoloģija dēvē arheoloģisko izpēti, kas tiek veikta vietā, kurā zemes darbu gaitā atsedzas nozīmīgas arheoloģiskas liecības. Šā gada jūlijā tādas konstatēja ūdensvada trases tranšejā Pils ielā 21. Apmēram 4 metru garā posmā šeit atsedzās neskarts, 19.-20. gs. būvdarbos, labiekārtošanas darbos un citās ar zemes rakšanu saistītās darbībās neskarts kultūras slānis. Tajā bija iespējams saskatīt 20. gs. sākuma pagalma bruģējumu, zem tā – nelielu, ar būvdarbiem saistītu būvgružu slāni, tumšu 19.-18. gs. veidojušos nogūlumu līniju un 17. gs. sapūsto, ap pusmetru biezo gaišo kāpu smilšu kārtu. Zem tā esošais tumšais kultūras slānis bija (un vietās, kur tas saglabājies, joprojām ir) nozīmīgs avots pilsētas senākās vēstures izpratnei.
Arheoloģiskās izpētes gaitā konstatēts, ka 1,30 m biezais apakšējais kultūras slānis veidojies 16. gs. beigās–17. gs. pirmajā pusē un šī vieta bijusi saistīta ar pilsētnieku saimniecisko darbību. Iespējams, tuvumā atradies stallis – par to liecina lielais atrasto pakavu naglu skaits. Par nodarbošanos ar zveju savukārt stāsta pārsteidzoši labi saglabājies priedes mizas pludiņš un vairāki makšķerāķi. Atradumu nav skaitliski daudz: 1,50–1,70 m dziļumā atsegtie labi saglabājušies priežu un ozola dēļu klājumi vēsta, ka senatnē šeit bijusi mitra vieta, kuru centušies noklāt ar kādreiz jau izmantotiem un nolietotiem dēļiem, nelieliem baļķiem, zariem un koka atšķilām. Iespējams, tādēļ tieši šajā vietā cilvēki uzturējušies retāk.
Izpētes rezultāti ļaus precizēt senās Ventspils robežas, apdzīvotības raksturu un datējumu konkrētajā kvartālā, kā arī iespējamo senāko ielu tīklu. Izrakumu materiāla apstrāde turpināsies Ventspils muzejā, bet ventspilniekus ar pētījumu rezultātiem nelielas izstādes veidā paredzēts iepazīstināt pēc šo darbu beigšanas.
Komentāri (0)