Izstāde Nauda žāvējas atspoguļo naudas vēsturi Ventspilī, Ventspils novadā un Kurzemē, no pirmo monētu parādīšanās līdz Latvijas valūtas - lata atjaunošanas brīdim.
Naudas vēsture skolu jauniešiem
0Livonijas ordeņa pils izstāžu zālē aplūkojamas gan romiešu sudraba un vara monētas, gan unikāla nauda no 14. gs.-15. gs. –– Kurzemes bīskapijā kaltie brakteāti (vienpusējas monētas). Krievijas impērijas perioda saistošākais eksponāts ir retā 7.50 rubļus vērtā zelta monēta - Pāvila I rublis ar Svēto Rakstu citātu „Ne mums, ne mums, bet Tavam vārdam”, kas tika kalta tikai vienu gadu - 1897.g. Īslaicīgais ”juku laiku” brīdis (1915-1920) saistās ar Pirmā pasaules kara sākumu, vācu okupāciju un trauksmainajiem Latvijas valsts rašanās laikiem. Šim laika periodam raksturīgas papīra naudas zīmes vara un sudraba kapeiku vietā, un arī Ventspils tajā laikā izdeva savas naudas zīmes. Sava vieta izstādē atvēlēta Latvijas Republikas naudas sistēmai starpkaru periodā – no Latvijas pagaidu rubļa 1919. g. līdz sudraba latam 1922. g., turklāt, pēdējais 2012. gada nogalē, līdz ar Latvijas banku, svinēja savu deviņdesmitgadi. Izstādei Ventspils muzejā izmantots Ventspils muzeja krājums, kā arī privātkolekcionāru devums un eksponāts no Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja.
Izstādi nozīmīgi papildina muzejpedagoģiskā programma, kurā muzeja pedagoga vadībā iespējams uzzināt par naudas rašanās vēsturi, par tās pielietojumu un var pat izgatavot savu naudu, papildināt izstādē „augošo” naudas koku un aplūkot mikroskopā kāds ir apgrozībā bijuša lata kultūrslānis.
Pieteikšanās muzejpedagoģiskajai programmai, zvanot pa tālr. 63621309 vai mob. 29590093, Ilvai Buntikai. Ventspils muzejā nauda žāvēsies līdz 2013. gada aprīlim.
Komentāri (0)