Vēstures otrdienā stāstīs par vācbaltiešiem

Nereti vēsturē gadās, ka vieni varoņi tiek izcelti, godāti un dievināti, bet par citiem, kuru nopelni kādos nozīmīgos notikumos nav mazāki, tiek piemirsts. Vēstures otrdienā 27. novembrī plkst.17.30 šoreiz stāsts par diviem nedaudz piemirstiem vācbaltu izcelsmes kungiem, kuru likteņi ir cieši saistīti ar Latvijas militāro vēsturi un notikumiem 1919. gada Brīvības cīņās. Tie ir vācbaltietis, aristokrāts Anatols Līvens un Latvijas kara flotes izveidotājs – Arčibalds Keizerlings.

Arčibalds Pēteris Teofils fon Keyserlings dzimis 18. novembrī 1882. gadā Vaiņodes pagasta Augustes (Elkuzemes – Elkeseem) muižā ierēdņa ģimenē. Pēterburgas jūras kadetu korpusu beidzis 1899. gadā. Bijis mičmanis Baltijas flotē(1901), divus gadus vēlāk - Klusā okeāna flotē. Krievijas-Japānas karā (1904-1905) dienējis uz kreisera Diāna, būdams leitnants, piedalījies Cusimas jūras kaujā. Pēc kuģa bojāejas nokļuvis japāņu gūstā. 1906.gadā atgriezies Vladivostokā, dienējis kā vecākais virsnieks Klusā okeāna flotē uz mīnu kreisera. Uz Baltijas jūras floti pārcelts 1912. gadā. 1. pasaules kara laikā piedalījies izlūkošanas braucienos un jūras sadursmēs ar vācu floti Baltijas jūrā. 1918. gadā izstājies no karadienesta, būdams 1. ranga kapteinis un apmeties savā dzimtas īpašumā Grobiņas tuvumā. 1919. gada augustā iestājies Latvijas vācu landesvērā. Latvijas valdība 1920. gadā uzaicina Arčibaldu Keizerlingu izveidot Latvijas kara foti. Bijis mācībspēks Liepājas zemūdeņu skolā. 1921-31 Latvijas kara flotes komandieris, sekmējis Latvijas flotes būvi. Kopš 1927. gada- pirmais Latvijas admirālis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, cara un ārzemju ordeņiem, miris - 15. decembrī 1951. gadā Frankfurtē pie Mainas, Vācijā.

Anatols Līvens dzimis 1873. gada 16. Novembrī Pēterburgā, cēlies no senas vācbaltiešu dzimtas - Līveniem. Pēc ģimnāzijas beigšanas studējis Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, paralēli kā eksterns kārtojis eksāmenus Nikolaja kavalērijas skolā un ieguvis leitnanta pakāpi. No 1896. līdz 1908. gadam Līvens bijis virsnieks Kavalērijas gvardes pulkā. 1917. gadā ieguvis kavalērijas kapteiņa pakāpi. 1919. gada janvārī Līvens no 60 bijušajiem Krievijas impērijas armijas virsniekiem izveidoja Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību (Либавский добровольческий стрелковый отряд) jeb Līvena nodaļu, kas piedalījās Latvijas Brīvības cīņās pret lieliniekiem. Līvena vienība Baltijas landesvēra sastāvā piedalījusies kaujās pie Ventspils un Jelgavas. 1919. gada 6. jūnijā Līvena vienība tika pārveidota par krievu brīvprātīgo korpusu, kurā bija ap 4000 karavīru. A. Līvens aizliedzis savai karaspēka vienībai piedalīties Cēsu kaujās pret Igaunijas armiju un Ziemeļlatvijas brigādi. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām A.Līvens kļuvis par Latvijas pilsoni un aktīvu krievu emigrantu organizācijas "Krievu Taisnības brālība" (Братство Русской Правды) locekli un kā Latvijas nodaļas delegāts 1921. gadā piedalījies krievu monarhistu kongresā Reihenhallē Vācijā. Vēlāk kļuvis par Mazmežotnes ķieģeļu fabrikas īpašnieku un 1931. gadā vadījis kara veterānu savstarpējās palīdzības biedrību. Miris 1937. gada 3. aprīlī Ķemeros.