Kā Tautmīlis Ventspili redzēja

Kāda izskatījās Ventspils 20. gs. rītausmā un kādi diži darbi tika tolaik veikti garās vārsmās ir apdziedājis kāds patriotiski noskaņots dzejdaris ar tam laikam populāru segvārdu - Tautmīlis, īstajā vārdā Bērziņš Roberts (dzim. 9. aprīlī 1873. gadā Rīgā, apbedīts 24. aprīlī 1915. gadā Rīgā, Lielajos kapos), kura radošā darbība gan vairāk saistīta ar teātra jomu.

Bērziņš bijis teātra darbinieks, dramaturgs un kritiķis, darbojies 19. gs. 90. gados kā aktieris un trupu vadītājs Rīgā. Bet Ventspilij no Tautmīļa palikusi 1901. gadā H. Hiršmana grāmatu spiestuvē izdotā grāmatiņa Ventspils. Senāk un tagad, kur vairākos dziedājumos dzejdaris apdziedājis Ventspils tagadni un rosīgo nākotni: „Lai gan vēl Ventspili pret diezgan lielo Rīgu/Var ieskatīt pa daļai nabadzīgu./Bet kad nu ievēro, cik ātri viņa zeļ;...” Šāds ritmizēts pilsētas ceļvedis arī mūsdienās ir saistošs, galvenokārt gan sava satura, mazāk māksliniecisko vērtību dēļ. Autors uzskatāmi un no sirds apdzejo to, kā top elevators, kas notiek dzelzceļa stacijā utml.

Vēsturniece Māra Dāvida Vēstures otrdienai prezentācijas formā ir sagatavojusi šo Tautmīļa pastaigu pa 19. gs. beigu Ventspili un papildinājusi to ar vizuālo informāciju.