Krievu kultūras dienas Ventspilī (FOTO)

Svinīga Krievu kultūras dienu Ventspilī atklāšana Livonijas ordeņa pils Kapelā. Oficiālājai daļai, kurā skanēja apsveikuma vārdi, sekoja muzikālā daļa, kurā dziedātājas Jeļenas Vasevas un pianista Sergeja Somika izpildījumā skanēja tādu komponistu, kā A. Petrova, D. Tuhmanova ar B. Ahmaduļinas vārdiem, M. Cvetajevas, L. Rubaļskas slavenas romances..

 

Sanktpēterburgas rokgrupas „Poļusa” līdera IĻJAS RAZINA  koncerts pilsētas Kultūras centrā.  1998. gadā dibinātā grupa „Poļusa” ir labi pazīstama ne tikai pilsētā uz Ņevas, bet arī tālu aiz tās robežām. Grupai ir trīs albūmi, pēdējais no kuriem „Daļše” („Tālāk”) ir iekarojis īpašu popularitāti rokmūzikas cienītāju vidū. Starp pēdējiem grupas darbiem ir videoklips „Na batarejah solņečnih”(„Uz baterijām saules” (rež. Pāvels Evlahovs) ) un singls „Na spiņe u kita” („Uz vaļa muguras”).

 

Klostera dibināšana ir saistīta ar senās krievu Dolgorukovu dzimtas māsu Mansurovu, Jekaterinas un Nataļjas, vārdiem, kuras ir sniegušas lielu devumu pareizticības attīstībai Latvijā.

 

Klostera rīta dievkalpojuma apmeklējums un tikšanās ar klostera priekšnieci Igumēni Magdalēnu, kura pastāstīs par saistību starp klosteri un Mansuroviem, - brauciena pirmā daļa.

Otrā daļa – Pokrova kapsētas apmeklējums, kurā apglabāti daudzi slaveni krievu kultūras darbinieki, ārsti, zinātnieki un garīdznieki. Puškina biedrības Latvijā, kura uzņēmās uzraudzību pār šo apbedīšanas vietu, priekšsēdētāja Svetlana Vidjakina vadīs ekskursiju pa kapsētu.

 

Teātra festivāls „Zelta maska Latvijā” Ventspilī. „Pasakas katram gadījumam” Krievijas Akadēmiska juniešu teātra izrāde teātra namā „Jūras vārti”.

Izrāde ir par to, ka dzīve var  būt brīniškigs ceļojums. Bet var arī būt – vienkārša tējas dzeršana. „Tas atkarīgs, kā skatīties”.Un īsta draudzība ir tāda, „ kad viens otru nekādā veidā neizmanto”. Un vēl par to, „cik skaista ir Bērnība, gan Briedums, gan Vecumdienas”.

 

„Uzvedības noteikumi mūsdienu sabiedrībā” Krievijas Akadēmiska juniešu teātra izrāde teātra namā „Jūras vārti”. Nellijas Uvarovas monoizrāde. Nellija Uvarova spēlē tā, ka aizraujas elpa – viņa vienkārši aizrauj skatītājus, kas kā paklausīgi skolnieki ir pakļāvušies viņas talantam, te brīžiem nevaldāmi smejas, te notrauš asaru.

 

Filma stāsta par latvijas krievu vēsturi no seniem laikiem līdz 17. gadsimta vidum. Mazpazīstami fakti, negaidīts skats uz it kā labi pazīstamiem notikumiem, liks savādāk novērtēt mūsu vēsturi. Izpratne par krievu tautas vietu un lomu Latvijas vēsturē ir pamats patiesai krievu itegrācijai latviešu sabiedrībā. Galvenais šīs filmas mērķis – ieaudzināt mīlestības sajūtu un uzticību tai zemei, uz kuras mēs dzīvojam, lai katrs apzinātos savu piederību Latvijas valstij.

 

Izrādās, Rīgā kādreiz auga apelsīni un vīģes. Un vienā no galvaspilsētas rupnīcām atvēra kazino priekš darbiniekiem. Unikāli dati, bieži vien nezināmi pat profesionāliem vēsturniekiem, savākti grāmatā „Ceļvedis pa krievu Rīgu”, kuru pavisam nesen uzrakstījis Aleksandrs Gurins. Grāmatu „Krievu un angļu flotes darbība pie Rīgas 1812. gadā”, kura izdota 1812. gada Tēvijas kara 200 gadu jubilejas gadā, ir uzrakstījis vēsturnieks Oļegs Puhļaks, Rīgas Slāvu vēsturiskās biedrības valdes priekšsēdētājs.

 

Šo grāmatu eksemplāri tiks dāvināti bibliotēkai ar autoru novēlējumiem. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar autoru darbiem no pašu autoru stāstījumiem un paplašināt savu vēstures zināšanu klāstu.

 

Tikšanās noslēgumā būs neliels koncerts ar dziedātājas Jeļenas Vasevas un pianista Sergeja Somika dalību. Skanēs komponistu A. Petrova un D. Tuhmanova ar B. Ahamduļinas un M. Cvetajevas vārdiem, skaņdarbi.

 

Populāras 80. un 90. gadu dziesmas skanēs jauno Ventspils dziedātāju izpildījumā instrumentālā ansambļa dzīvās mūzikas pavadījumā Sergeja Somika vadībā.

 

Izstādē būs apskatāmi slavenu Latvijas mākslinieku darbi: Artūra Ņikitina, Igora Ļeontjeva, Ludmilas Perecas, Nikolaja Krivošejina, Inas Voroncovas.

Izstādes koordinātori Artūrs Ņikitins (Rīga) un Ieva Rupenheite (Ventspils).

Izstādes atklāšana notika 5. oktobrī. Atklāšanas ceremonija, kurā piedalīsies gleznu autori, Ventspils mākslinieki, glezniecības cienītāji un mākslas darbnīcu audzēkņi, noslēgsies ar nelielu Ventspils stīgu kvarteta koncertu.

Izstāde būs atvērta no 5. oktobra līdz 1. novembrim.

1. novembrī notiks iztsādīto gleznu izsole.

 

Uz pilsētas Kultūras centra skatuves mūzikālu un teatrālu priekšnesumu veidā tiks pasniegts savdabīgs ekskurss krievu vēsturē Latvijas zemē.

 

Rādāmo tēlu vidū – kņazi Vjačko un Vsevolods, vecticībnieki, ģenerālis Jakovs Kuļjens, Rundāles pils baļļu dalībnieki, operas dziedātājs Dmitrijs Smirnovs un dziedātāja Marianna Čerkasskaja, komponists Oskars Stroks un dziedātājs Konstantīns Sokoļskijs. Viņus tēlos vai izpildīs viņu darbus Ināras Salavas folkloras kolektīvs (Ventspils), vēsturisku miniatūru klubs „Excalibur-Rīga”, dziedatāju ansamblis „Cantabile” (Ventspils), horeogrāfisku miniatūru ansamblis „Vecrīga” Ineses Čačas vadībā (Rīga), operas dziedātāja Ingūna Švane (Rīga) un dziedātājs Vadims Vakarjuks (Rīga).

 

Paši sevi tēlos Rīgas krievu Drāmas Teātra aktieri un dziedātāji Jevgēnijs Šurs un Veronika Plotņikova, dziedātāja Jeļena Vaseva (Ventspils).

 

Izskanēs Pētera Čaikovska, Aleksndra Dargomižska, Aleksandra Žurbina, Rodeona Ščedrina, Aleksandra Borodina, Oskara Stroka, Isāka Dunajevska, Raimonda Paula ar Aleksandra Puškina dzeju, Denisa Davidova, Nikolaja Agņivceva, Andreja Vozņesenska un Jevgēnija Jevtušenko skaņdarbi, kā arī latviešu folkloras dziesmas un baznīcu dziedājumi.

 

Muzikālais pavadījums – koncertmeistare Ludmila Trifonova (Rīga), instrumentālais ansamblis Sergeja Somika vadībā (Ventspils). Dmitrija Afinogenova, Maskavas Borisa Ščukina teātra universitātes absolventa, iestudējums.