Livonijas ordeņa pils atjaunotnes pēdējais posms noslēdzies

2011. un 2012. gadā īstenota pils nozīmīgāko telpu – tostarp kapelas, kapitula zāles, ordeņa brāļu guļamtelpas un ēdamtelpas restaurācija un ekspozīcijas „Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām” izveide, notikusi fasāžu restaurācija visām pils kompleksa ēkām un mūra sētas rekonstrukcija un daudzi teritorijas labiekārtošanas darbi.

Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta „Livonijas ordeņa pils kompleksa Ventspilī rekonstrukcija, renovācija un ekspozīcijas izveide” ietvaros Ventspils muzejs ieguvis ne tikai sakārtotu infrastruktūru, bet arī nozīmīgus ar pils vēsturi saistītus faktus.

Pils otrā stāva dienvidu daļā izpētes gaitā atsegts plašs augu - ziedu gleznojuma fragments, kas darināts vairākās krāsās – tātad polihroms. Tas apstiprina priekšstatus par šo telpu – lai arī neliela, tā bijusi viena no labākajām un siltākajām pils otrajā stāvā, jo vērsta pret dienvidiem, zem tās – virtuve, bet blakus – manteļskurstenis.

Projekta autors arhitekts Pēteris Blūms izsaka viedokli, ka „tieši šī telpa varēja būt tā, kurā apmetās hercogs Jēkabs tad, kad apmeklēja Ventspili, savu kuģu būvētavu. Arī pašlaik – viena no greznākajām telpām ar zaļsarkanu māla flīžu grīdu, kuras darinātas ar rokām un atveido tās flīzes, kas lausku veidā atrastas pilī arheoloģiskajos izrakumos, telpā jau slejas lepna manierisma laikmeta podiņa krāsns, kuras atdarinājumu veidojis Ventspils podnieks Jānis Kupčs. Ja tam vēl pievieno no Allažu muižas pārvesto 19.gs. sākuma koka griestu segumu, tad jau pašlaik šī telpa ir viena no krāšņākajām ne tikai otrā stāvā, bet arī visā pilī”.

Citās telpās pils dienvidrietumu stūrī atjaunošanas darbu gaitā atsedzās līdz tam nezināmi 19. gs. sienu krāsojumu fragmenti, kas saistīti ar laiku, kad šeit kopš 1832. gada atradās cietuma priekšnieka dzīvojamās telpas.

Ventspils muzeja vadošais pētnieks Armands Vijups piemin vēl vienu seno māla podiņu krāsni – lai arī tā nav atradusies pilī, kur aizpagājušā gadsimtā gan līdzīgas krāsnis izmantotas, arī tā ir oriģināls – pārvesta no jau minētās Allažu muižas un kā arī viens no jaunākajiem atradumiem ir neliela manteļskursteņa kurtuves daļas atklājums, kas attiecināms uz 17.-18.gs. Viena no nozīmīgākajām telpām visas Kurzemes senākās vēstures kontekstā ir pils kapela – senākā saglabājusies baznīcas celtne Kurzemē – pārdzīvojusi raibu vēsturi, jo šeit bijusi gan katoļu baznīca, gan luterāņu baznīca, gan pareizticīgo dievnams, gan „Ļeņina istaba” robežsargu laikos. Līdz ar to nebūtu pamata gaidīt, ka lielajās pārmaiņās saglabājies daudz kas no senākām liecībām. Un tomēr – retums Latvijas mērogā ir senie iesvētīšanas krusti, kas visticamāk attiecināmi uz 14.-15.gs. Šeit saglabājušies trīs šādi konsekrācijas jeb iesvētīšanas krusti, pēc tradīcijas to būs bijis 12 – katrs no tiem simbolizē vienu apustuli, kas „sargā” iesvētīto baznīcu.

Interesants un negaidīts atradums pils atjaunošanas darbu gaitā atklājās arī ārpus pils, nostiprinot mūra sētas rietumu daļu. Šeit arheoloģiskās uzraudzības gaitā atsedzies vairākus metrus garš sienas fragments ar ieejas durvju paliekām. Spriežot pēc mūrējuma veida, tas nav jaunāks par 15. gs. Tātad pils apkārtnē – šajā gadījumā rietumu pusē – pastāvējusi salīdzinoši ievērojama mūra būve, daļa no pils kompleksa, par kuru agrāk vēsturniekiem nekas nebija zināms.

Kapitula zālē, kurā pēc atjaunošanas darbiem eksponēta daļa no senajām kartēm, un sarūpēts mūsdienīgs aprīkojums konferenču un semināru norisei, projektu īstenotājus sagaidīja visamizantākais atradums - mumificējušās žurkas, kas tur nogulējušas vairākus gadsimtus. Vienu no tām būs iespējams aplūkot telpas ekspozīcijā. Citi atradumi šajā telpā saistās gan ar 19. gs. sākuma durvju portāla un tās apkārtnes sienu apgleznojumiem klasicisma stilā, gan ar sienu apmetumā pirms vairākiem simtiem gadu ieskrāpētiem cilvēku attēliem – savdabīgiem senajiem grafiti.

SIA „H2E” un pilnsabiedrībai „Interaktīvās dizaina sistēmas” tika uzticēts svarīgs uzdevums kopā ar muzeja speciālistiem izveidot ekspozīciju „Ventspils pilsēta un novads, kurā autentiskās pils telpas ar krāšņiem interjeriem un daudziem vēsturiskiem atsegumiem, muzejiskiem priekšmetiem, informatīvām planšetēm un multimedijiem veido vienotu stāstu „Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām”.

Projekts noslēdzies īsi pirms Ventspils pilsētas svētkiem un jau no 2. augusta pils restaurētās telpas un jaunā ekspozīcija, viss Livonijas ordeņa pils komplekss jaunā spožumā gaidīs ventspilniekus un pilsētas viesus.

Uzziņai:

Projekta „Livonijas ordeņa pils kompleksa Ventspilī rekonstrukcija, renovācija un ekspozīcijas izveide” kopējās izmaksas veido 1'151'491 latu, tajā skaitā piesaistītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 972'613 latu, valsts budžeta finansējums – 25'748 lati, savukārt pašvaldība projekta līdzfinansējumā ieguldījusi 153'130 latu. Papildus šim pašvaldība segusi arī ekspozīcijas izveides neattiecināmās izmaksas un muzejisku priekšmetu iegādi un restaurāciju vairāk kā 350'000 latu apmērā.

Būvdarbus veica SIA „Pilsbūve”, būvuzraudzību – Raido Tālbergs, projekta vadību būvniecības jomā – „Ventspils nekustamie īpašumi”.