Otrās Lieldienas Lielirbē

Kā apliecinājums lībiešu un latviešu 19.un 20. gadsimta garīgās dzīves norisēm, tagad baznīca atdzimst Piejūras brīvdabas muzejā Ventspilī. Gandrīz simtgadīgās Lielirbes baptistu baznīcas ēkas dāvinājuma līgumu Latvijas Baptistu draudžu savienība un Ventspils pašvaldība noslēdza 2011.gada sākumā, jau rudenī saudzīgi, dēli pa dēlim nojaucot baznīcu, celtnieki to pārveda uz muzeju un šogad februārī notika pārceltā nama spāru svētki.

2012. gada Vasarsvētkos - 27. maijā Lielirbes baptistu baznīca un tajā iekārtotā ekspozīcija visā savā godībā būs pieejama muzeja apmeklētājiem.

Baznīcas pārcelšanas darbus un ekspozīcijas par baptistu kustības vēsturi Ventspils novadā un Latvijā izveidi finansē Ventspils pilsētas dome. Būvdarbus pasūtījis Ventspils muzejs un pilnvarotais pārstāvis pašvaldības iestāde „Komunālā pārvalde”, darbus veic SIA Ostas celtnieks” un apakšuzņēmēji, savukārt uzraudzību veic būvinženieris Vitālijs Svenčs.

Ņemot vērā to, ka baptistu kustība Latvijā aizsākusies Ventspils apkārtnē un baznīcas askētiskā koka arhitektūra raksturīga tieši piekrastes joslai, nams muzejā iekļauts pagājušā gadsimta sākumā būvēto ēku ansamblī un atrodas tikai nedaudzu desmitu metru attālumā no Mazirbes stacijas un Aizputes depo vēsturisko ēku līdziniecēm un šaursliežu dzelzceļa līnijas.

Baznīcas telpu apdare un iekārtojums tiek veidots vadoties pēc seniem fotoattēliem, pierakstiem un balstoties uz izpētes rezultātiem. Šajā jomā Ventspils muzeja speciālisti sadarbojas ar arhitektu Agri Lērumu, draudžu savienību un baptistu draudzēm novadā. Jau zināms, ka baznīcā atradīsies restaurācijas procesā esošais no Užavas draudzes atvestais mūzikas instruments harmonijs, kuru restaurē Jāņa Kalniņa darbnīca, bet uz nama sienas būs Ventspils muzeja papīra un grafikas restauratores Ingas Rozefeldes atjaunotais autentiskais uzraksts – citāts no apustuļa Pāvila vēstules efeziešiem 5. nodaļas.

Pēc Ventspils muzeja rīcībā esošajām ziņām šī ir jau trešā reize, kad Lielirbes baptistu baznīca tiek pārvietota. Tās iesvētīšana notikusi 1913. gadā. Sākoties 1. pasaules karam, Lielirbes draudzei lūgšanu nams bija jāatstāj, jo vācu invāzijas laikā to nojauca un pārcēla uz jūrmalu Lielirbes upes malā, kur tā tika izmantota kā zivju apstrādes cehs. Pēc kara, daļu materiālu iegūstot, noplēšot zivju cehu, daļu sarūpējot no jauna, draudze baznīcu atjaunoja un 1922. gadā iesvētīja vietā, kur tā atradās līdz pat pārcelšanai uz muzeju.