Viņas nav ambiciozas – uz lielo mākslu nepretendē, par māksliniecēm sevi nesauc, jo tādas arī nav – katrai ir sava profesija, taču vienojošais ir molberts, otas un krāsas. Viņas ir no VINcentas.
Glezno savam priekam
0Dzīves līkloči iepriekš nav paredzami, un jaunības sapņus ne vienmēr izdodas īstenot. Taču parasti tas nekur neizplēn, tikai kautri nolien vai tiek nobīdīts sirds attālākajā stūrītī. Dažam labam tur arī paliek līdz mūža beigām, citi uzdrošinās to realizēt vēlāk. Piemēram, Solvita savulaik nav tikusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, Inta gribējusi studēt mākslas vēsturi akadēmijā, bet pieaugušo atrunāta, jo tas, lūk, neesot darbs, no kā var pārtikt... Tagad abas glezno.
Grāmatvede, tirdzniecības konsultante, psiholoģe, skolotāja, uzņēmēja, juriste – šo uzskaitījumu varētu turpināt, jo sievietes, kas apvienojušās biedrībā Studija «VINcenta» ikdienā dara dažādus darbus, citas ir vadītājas, citas – padotās, kāda ir pelnītā atpūtā, kāda šobrīd audzina bērnus. Kas viņas vieno? Vēlme izpausties vizuāli – zīmējot, gleznojot. Kāpēc VINcenta? Tas daļēji atvasināts no pilsētas senā nosaukuma Vindava un mākslinieka Vincenta van Goga vārda, un skan taču smuki.
Apvienoties biedrībā izlēmušas, lai būtu rīcībspējīgākas. No biedru naudas norēķinās par telpu īri, maksā algu pasniedzējai, iegādājas nepieciešamo izstāžu iekārtošanai, apmaksā izbraukumus. Ar laiku iecerēts piedalīties kādā projektā. Studija jauki iekārtojusies Andreja ielā 6 – te dalībniecēm ir divas darbnīcas, un nav jābēdā par molbertu, krāsu, gleznošanas uzstādījumu novākšanu. Divreiz nedēļā viņas šeit pulcējas un mākslinieces Mārītes Klušas vadībā papildina savu prasmi (vasarā gan dāmas strādā individuāli). Ierašanās nav obligāta, jo katrai ir sava privātā dzīve, kādai varbūt labāk vedas strādāt mājās, tomēr tagad ir vieta, kur var gan radoši izpausties, gan tikties ar domubiedriem.
«Mēs gleznojam bez pretenzijām uz lielo mākslu, darām to savam priekam,» atklāj biedrības valdes locekle Inta Muceniece. Strādājot ar zīmuli, otu un krāsām, viena relaksējas, cita sevi uzmundrina drūmos brīžos, vēl kāda krāsās ataino vārdos nepasakāmo.
Lielākā daļa no diviem desmitiem studijas dalībnieču (diemžēl šobrīd viņu vidū nav neviena stiprā dzimuma pārstāvja) pirms trim gadiem sāka apmeklēt Ventspils Augstskolas vizuālās mākslas kursus un sāka to no pašiem pamatiem – zīmēja kubus un ģipša galvas, apguva kompozīciju, krāsu jaukšanu. Mārīte Kluša spējusi saskatīt katras individualitāti un virzīt sava rokraksta izkopšanā.
Kā ikviens, kas kaut ko rada, arī VINcentas dalībnieces vēlas paveikto parādīt citiem, un nu jau var lepoties ar vairākām izstādēm: Galvenajā bibliotēkā, Amatu mājā, lielveikalā Tobago, Užavas tautas namā, iepriekšējos Pilsētas svētkos, Mākslas dienās; neliels ieskats par studijas darbiem radies arī jelgavniekiem un tukumniekiem. Dāmas bijušas arī pieredzi lūkot pieaugušo mākslas studijās Saldū un Jelgavā, devušās izglītojošā ekskursijā uz Kauņu. Par jaunāko Latvijas mākslā savas audzēknes regulāri informē Kluša, un, būdamas Rīgā, viņas cenšas apmeklēt izstādes.
Augsta līmeņa profesionāļu darbus var apskatīt arī tepat, Ventspilī, interesantas ir Jūras vārtos notiekošās Brokastis ar mākslinieku. Šobrīd VINcentas dalībnieces atlasa darbus izstādei Pilsētas svētkos, bet rudenī atsāks regulāras nodarbības un gaidīs savā pulkā ikvienu, kas savas emocijas grib paust krāsās.
Komentāri (0)