Konfliktā iesaistītajām pusēm strīds ne vienmēr jārisina tiesas zālē.
Ventspilī jau sesto gadu ir iespēja panākt abpusēju izlīgumu ar sarunu palīdzību.
Konfliktā iesaistītajām pusēm strīds ne vienmēr jārisina tiesas zālē.
Ventspilī jau sesto gadu ir iespēja panākt abpusēju izlīgumu ar sarunu palīdzību.
Lai plašāk informētu sabiedrību par izlīguma iespējām un rosinātu pozitīvu konfliktu risināšanas kultūru Latvijā, Valsts probācijas dienests (VPD) rīkoja akcijuIzlīguma nedēļa. VPD Ventspils teritoriālās struktūrvienības izlīguma starpnieces Viola Vītolberga un Ilze Pinkovska skaidro, ka izlīgums ir brīvprātīgs sarunu process, kurā piedalās likumpārkāpējs un cietušais, bet sarunu vada neitrāla persona.
Izlīgumu probācijas dienestā var veikt jebkurā kriminālprocesa stadijā, kamēr lieta nav nonākusi līdz tiesai. Svarīgs nosacījums, lai izlīguma sarunas vispār notiktu, – likumpārkāpējam ir jāatzīst sava vaina.
Vītolberga stāsta, ka teorētiski izlīgums var notikt jebkura konflikta vai kriminālnozieguma gadījumā. Smagākos noziegumos, piemēram, par slepkavību, kriminālatbildība paliek, taču panāktais izlīgums ir vainu mīkstinošs apstāklis. Savukārt mazāk nopietnos pārkāpumos kriminālprocess var tikt izbeigts. Par to lemj procesa virzītājs policijā vai prokuratūrā.
Pārsvarā izlīguma sarunas notiek par sīkām zādzībām, huligānismu, ģimenes skandāliem, nepilngadīgo kautiņiem. Agrāk Ventspilī daudz izlīgumu notika saistībā ar autoavārijām, taču pēdējos divos gados šādu lietu nav bijis. Mazinās izlīgumu sarunas arī par suņu kodumiem. Šogad gan ir bijusi viena tāda lieta, tomēr cietušais atteicās iet uz izlīgumu, tāpēc lieta nonāks tiesā.
Pinkovska uzsver, ka sarunu procesa gaitā nenotiek tiesāšana. Tā ir cietušā un vainīgā brīvprātīga saruna aci pret aci, lai panāktu izlīgumu – vai tā būs vienošanās par kompensāciju, atvainošanās vai cita veida izlīgums. Pārsvarā izlīgumu vēlas panākt likumpārkāpēji, taču bieži šīs sarunas ir vajadzīgas tieši cietušajiem, lai varētu izstāstīt savas emocijas un mazinātu aizvainojumu. Pateicoties sarunām, vainīgais spēj iejusties cietušā ādā un saprast, kā emocionāli viņš ir nodarījis pāri cietušajam. Arī cietušajam sarunas palīdz izprast, kāpēc vainīgais to izdarījis un kā viņš tajā brīdī juties.
Izlīgums valstij izmaksā vidēji 10 reizes mazāk nekā tiesas process, tāpat daudz ātrāk var nonākt līdz rezultātam. Gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu ir paveikuši nepilngadīgie, izlīgums ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem turpmākai noziedzīgo nodarījumu prevencijai. Izlīguma starpnieku praksē gandarījumu par izlīguma rezultātu sagādāja gadījums, kad bija noticis kautiņš starp diviem nepilngadīgajiem, kuru ģimenes ilgi draudzējušās. Likumpārkāpuma rezultātā abu ģimeņu attiecības bija kļuvušas saspīlētas. Izlīguma sēdē katra no pusēm pastāstīja par saviem pārdzīvojumiem un izjūtām pēc notikušā, tādējādi liekot saprast, kā likumpārkāpums iespaidojis visas iesaistītās personas. Izlīgums deva iespēju atjaunot draudzību.
Izlīgumu uzsāk
ja VPD ir saņemts pieprasījums no:
policijas,
prokuratūras,
tiesas;
vai rakstisks iesniegums no:
cietušā,
likumpārkāpēja,
izlīgumā iesaistītā nepilngadīgā vecākiem
Komentāri (0)