Pārsūdz attaisnojošo spriedumu pret bijušajām «Ventspils siltuma» darbiniecēm

Tiesa ir pieņēmusi kasācijas sūdzību no zvērināta advokāta Ērika Cara, kurš tiesā pārstāv "Ventspils siltumu". Tiesā ir iesniegts arī Kurzemes tiesu apgabala prokuratūras protests, bet pagaidām tiesa vēl nav lēmusi par tā pieņemšanu.

Kurzemes apgabaltiesa šī gada 29. janvārī attaisnoja trīs bijušās "Ventspils siltuma" darbinieces, kuras tika apsūdzētas par vairāk nekā 1 045 000 eiro piesavināšanos no uzņēmuma kases. Tādējādi ir pilnībā atcelts Ventspils tiesas 2016. gada 26. aprīļa notiesājošais spriedums, kas bijušās "Ventspils siltuma" darbinieces atzina par vainīgām par piesavināšanos lielā apmērā un paredzēja viņas sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no pusotra līdz trim gadiem.

26. februārī sagatavots pilns apelācijas instances sprieduma teksts, kurā Kurzemes apgabaltiesa konstatējusi vienu no Kriminālprocesa likumā paredzētajiem attaisnošanas pamatiem. Tiesa atzinusi, ka apsūdzēto izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva, jo nav pierādīta noziedzīga nodarījuma objekta – mantas lielā apmērā - vērtība. Priekšmeta vērtība noteikta uz pieņēmumu pamata daļējas revīzijas rezultātā, no nelicencētas un neatbilstošas datu uzskaites sistēmas datiem. Konstatēts, ka prettiesiski iegūtās un izšķērdētās mantas lielais apmērs, kas ir noziedzīga nodarījuma kvalificējošā pazīme, nebija precīzi noteikts ne pirmstiesas izmeklēšanā, ne pirmās, ne arī apelācijas instances tiesā. Turklāt ziņas par nodarīto zaudējumu apmēru nav iespējams atjaunot, jo attiecīgie grāmatvedības dati saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto ir glabājami piecus gadus, un uz lietas iztiesāšanas laiku datu glabāšanas termiņš ir beidzies, tādēļ nav iespējama arī nodarījuma kvalifikācija pēc cita Krimināllikuma panta, skaidroja apgabaltiesā.

Tiesa atzinusi, ka nevienai no trim apsūdzētajām nav pierādīta arī svešas mantas izšķērdēšana, jo apsūdzībā nav norādīti konkrēti faktiskie apstākļi, kas liecinātu par to, kādā veidā, kur un kad piesavinātā nauda ir izšķērdēta, līdz ar to arī šajā apsūdzības daļā iztrūkst noziedzīga nodarījuma objektīvās puses apraksta.

Konstatēto apstākļu kopums bijis par pamatu apgabaltiesas secinājumam, ka visām trim apsūdzētajām izvirzītā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likumā ietvertajām prasībām par apsūdzības saturu. Tiesa minēto ir atzinusi par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma, un katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu, skaidroja Andersone.