''Žēlsirdības māja'' darbiniekam piespriež septiņus gadus cietumā

Prokurore Ineta Vīnšteina apsūdzētajam prasīja piespriest bargāku sodu - brīvības atņemšanu uz 13 gadiem. Pagaidām viņa spriedumu plašāk nekomentēja, norādot, ka vispirms jāsagaida pilnais spriedums un jāiepazīstas ar tā motivējošo daļu, lai lemtu, vai spriedumu pārsūdzēt, iesniedzot protestu.

Tiesa nolēmusi piedzīt no apsūdzētā cietušajiem izmaksāto valsts kompensāciju 5075 eiro apmērā, kā arī 891 eiro valsts nodrošinātā aizstāvja darba apmaksai. Tāpat nolemts piedzīt kaitējuma kompensācijas par labu diviem cietušajiem - attiecīgi 2740 eiro un 2705 eiro apmērā.

Pilnais motivētais spriedums tiks sagatavots līdz 27.aprīlim. Spriedumu būs iespējams pārsūdzēt desmit dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas.

Apsūdzētajam vīrietim kopš 2015.gada novembra kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Kā informēja Ventspils tiesā, šajā krimināllietā cietušo statuss ir četriem vīriešiem, no kuriem jaunākais dzimis 1990.gadā, bet vecākais - 1953.gadā. Bijušais centra darbinieks ir kāds 1973.gadā dzimis vīrietis, kurš apsūdzēts par seksuālu darbību veikšanu un mēģinājumiem veikt šādas darbības ar centra klientiem, izmantojot viņu bezpalīdzības stāvokli, laika posmā no 2012.gada jūlija līdz 2015.gada novembrim. Vīrietis apsūdzēts pēc Krimināllikuma (KL) 160.panta 1.daļas un 2.daļas par seksuālām darbībām, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli vai pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo. Saskaņā ar KL 15.pantu vīrietis apsūdzēts arī par šādu darbību mēģinājuma epizodēm.

Laikraksts "Ventas Balss", atsaucoties uz cietušā advokāta Edmunda Dadža teikto, ziņo, ka apsūdzētais jau ir bijis vairākkārt sodīts par līdzīgu noziegumu - pēdējo reizi 1999.gadā, kad cietušais bijis nepilngadīgs jaunietis, vīrietim piespriesta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem.

Nodibinājuma "Alternatīvās aprūpes centrs "Žēlsirdības māja"" valdes priekšsēdētāja Tatjana Bražņika atzina, ka ir zinājusi par sava bijušā darbinieka iepriekšējo sodāmību, taču ticējusi un joprojām vēloties domāt, ka cilvēks spēj mainīties. Viņai par to esot smagi runāt, jo bijušo darbinieku uztverot kā pašas dēlu. "Ļoti pārdzīvoju, ja tā ir taisnība. Joprojām tam negribu ticēt," atzina Bražņika. Desmit gadu laikā viņai neesot bijis nekādu aizdomu, ka vīrietis varētu būt veicis darbības, kurās viņš tiek apsūdzēts. Neko, kas varētu modināt šādas aizdomas, viņai neesot stāstījuši ne krimināllietā par cietušajiem atzītie, ne citi centra klienti. Arī Bražņikas vīrs, kurš pirms dažiem gadiem aizgājis mūžībā, neesot ievērojis neko aizdomīgu. "Viņš bija virsnieks un ļoti labi pazina cilvēkus. Ja kaut kas būtu bijis, viņam to vajadzēja pamanīt," uzskata Bražņika.

Iesniegumu policijā esot uzrakstījis kāds bijušais centra klients - jauns vīrietis, ar kuru apsūdzētais konfliktējis. Pēc centra vadītājas teiktā, abiem esot patikusi viena meitene, un viņu starpā bijuši arī citi konflikti. Centra vadītāja pieļauj, ka šo iemeslu dēļ bijušais darbinieks ticis apmelots.

Kā liecina informācija nodibinājuma "Alternatīvās aprūpes centrs "Žēlsirdības māja"" mājaslapā, organizācijas mērķis ir veicināt bērnu namu un internātskolu bijušo jauniešu invalīdu ar intelektuālās attīstības traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā, attīstīt un pilnveidot viņu sociālās prasmes, motivāciju patstāvīgai dzīvei un izglītībai.

"Žēlsirdības mājas" klienti ir bērnu namu un speciālo skolu absolventi - invalīdi no bērnības ar intelektuālās attīstības traucējumiem pēc pilngadības sasniegšanas. Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu reģistrā "Žēlsirdības māja" reģistrēta kā sociālo pakalpojumu sniedzēja grupu māja (dzīvoklis).