2015. gada 27. oktobrī Ventspilī, Ziemeļkurzemes Reģionālajā slimnīcā tika nogādāts bezsamaņā esošs 1 gadu un 3 mēnešus vecs bērns ar redzamiem miesas bojājumiem – hematomām. Drīz vien zēnu pārveda uz Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcu Rīgā, kur viņš no gūtajām traumām pēc trīs dienām mira.
Gadu veco zēnu notikuma dienā vecāki bija atstājuši pieskatīt kādam ģimenes paziņam – 1982. gadā dzimušam vīrietim. Viņš apgalvoja, ka atstājis bērnu gultiņā un uz brīdi izgājis no istabas. Pēc neilga laika vīrietis atgriezies istabā, jo izdzirdējis tajā troksni. Istabā viņš redzējis, ka bērns guļ uz grīdas un blakus viņam ir apgāzta taburete. Vīrietis izsaucis Neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas zēnu nogādāja slimnīcā. Tomēr pēc pāris dienām bērns nomiris.
Pēc ekspertīžu rezultātu saņemšanas tika aizturēts bērna pieskatītājs, kurš traumas gūšanas brīdī ar bērnu mājās bija viens pats. Pret personu uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 125. panta 3. daļas par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bija par iemeslu cietušā nāvei. Ja tiesa vīrieti atzīs par vainīgu, viņam draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem. Bērna pieskatītājs pirmstiesas izmeklēšanas laikā savu vainu pilnībā noliedza. Šobrīd personai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.
Kriminālprocesa ietvaros tika iegūta informācija, ka bērna māte, dzimusi 1989. gadā, un tēvs, dzimis 1965. gadā, vairākkārt pret zēnu ir izturējušies vardarbīgi, nodarot viņam miesas bojājumus. Pret zēna vecākiem uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 174. panta 2. daļas par cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgo (..) Par šo nodarījumu draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Bērna vecāki savu vainu viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos pilnībā noliedz. Pašlaik abiem ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Tā kā izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka bērna māte apzināti sniegusi nepatiesas liecības, cenšoties visu vainu uzvelt bērna pieskatītājam, tad pret sievieti ir uzsākts kriminālprocess arī par šādu rīcību.
Kriminālprocesa ietvaros policija noskaidroja, ka dienu pirms bērna nogādāšanas slimnīcā, zēnu mājās bija apmeklējis ģimenes ārsts. Neskatoties uz to, ka ģimenes ārstei bija radušās aizdomas par vardarbīgu attieksmi pret bērnu, ņemot vērā redzamus miesas bojājumus uz zēna ķermeņa, viņa par to neinformēja atbildīgās iestādes. Pret bērna ģimenes ārstu tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 315. panta – neziņošana par smaga nozieguma izdarīšanu. Par šādu pārkāpumu maksimālais soda apmērs ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem. Ārste savu vainu notikušajā atzina un viņai nav piemērots drošības līdzeklis.
Valsts policija šo apjomīgo lietu ir izmeklējusi, un tā ir nodota tālāk prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Komentāri (0)