Meitenes izvarotājam kompensēs ciešanas

Latvija zaudējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) Bazjaka iesniegtā sūdzībā par necilvēcīgiem ieslodzījuma apstākļiem Daugavpils cietumā, liekot Latvijai izmaksāt Bazjakam 11 700 eiro (8223 latu) kompensāciju.

1963. gadā dzimušais Bazjaks par nepilngadīgās meitenes vairākkārtīgu izvarošanu uz desmit gadiem cietumā tika notiesāts 1999. gada janvārī. ECT palātas tiesneši vienbalsīgi atzina, ka ieslodzītais mitinājies necilvēcīgos apstākļos un tie bijuši pietiekami slikti, lai radītu viņam satraukumu un ciešanas. Tiesa gan nevar secināt, ka Bazjaks patiešām būtu cietumā inficējies ar tuberkulozi, taču viņa infekcija raksturīga Daugavpils cietuma apstākļiem, teikts spriedumā. Tāpat viņam cietumā nav sniegta atbilstoša medicīniskā palīdzība. Vienlaicīgi palāta noraidījusi apsūdzības par cietumsargu sliktu apiešanos ar ieslodzīto Jelgavas un Daugavpils cietumos, jo šīs apsūdzības nav pierādītas.

Abas puses šo lēmumu vēl var lūgt pārskatīt ECT Lielajā palātā.

To cik ētiski ir prasīt kompensāciju par cietuma apstākļiem, kuri izvarotājam radījuši satraukumu un ciešanas, zinot kādas ciešanas viņš ir sagādājis savam upurim, prasījām Tiesībsarga biroja vecākai juriskonsultei Lailai Grāverei. Viņa uzsver, ka notiesātā sods ir brīvības atņemšana un viņam nav noteikts papildsods – spīdzināšana antisanitāros apstākļos, aukstumā un mitrumā. «Nav jau viduslaiki ar mitriem, tumšiem cietumiem, no kuriem cilvēkam jāiznāk ar tuberkulozi,» sacīja Grāvere. Līdz ar to nevar šiem cietuma apstākļiem pretstatīt notiesātā izdarīto. Juriskonsulte atzīst, ka tagad maisam gals ir vaļā un ikkatrs cietumnieks var vērsties pie cilvēktiesību aizstāvjiem un saņemt par to kompensāciju. Taču valsts pati pie tā ir vainīga, nolaižot cietumus līdz tādam necilvēcīgam stāvoklim, sacīja Grāvere.

Pēc šī precedenta ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau paziņojis, ka tikšot lemts par īstermiņa risinājumiem trūkumu novēršanai un situācijas uzlabošanai Latvijas cietumos.

Saskaņā ar apsūdzības rakstu 1998. gada 2. jūnijā Bazjaks ieradās sava paziņas Nikolaja dzīvoklī Ventspilī, kur atradusies arī 15 gadus vecā Nikolaja meita. Bazjaks uzaicināja abus uz savu dzīvokli Ugāles ielā, kur viņi kopīgi lietoja alkoholu. Ap plkst. 3 naktī Nikolajs sastrīdējās ar tiesājamo un aizgāja no dzīvokļa, bet meitene tur palika. Tad Bazjaks ievilka meiteni blakus istabā un lika izģērbties, bet, kad viņa atteicās to darīt, sāka uz viņu kliegt, draudēt un iesita pa seju. Meitene aiz bailēm no Bazjaka paklausīja un novilka apģērbu. Bajzaks meiteni izvarojis trīs reizes, turklāt veica ar viņu arī netiklas darbības. Tā kā meitene kliedza un mēģināja pretoties, apsūdzētais viņas muti aizspieda ar plaukstu.

Nākamajā dienā viņš atļāva savam upurim aiziet pēc cigaretēm, un viņa izmantoja šo iespēju, lai aizbēgtu. Vēlāk meitene satika uz ielas savu paziņu Olgu, kurai izstāstīja, kas naktī noticis. Paziņa aizveda cietušo uz policiju. Ventas Balss toreiz rakstīja, ka policijā ziņojums saņemts plkst. 23. Meitene dzīvoklī turēta līdz plkst. 13. «Uzzinājis par notikušo, tēvs izdarījis pašnāvību, metoties zem vilciena riteņiem,» 1998. gada 11. jūnija izdevumā raksta Ventas Balss.

Jāpiezīmē, ka tiesājamais savu vainu tiesā neatzina un paudis uzskatu, ka meitene viņu aprunā, lai izspiestu naudu. Tiesa viņam piesprieda cietumsodu uz desmit gadiem, kā arī piedzina Ls 4350 par cietušās ārstēšanās izdevumiem un morālo kaitējumu. Ārsti bija atzinuši, ka meitenei pēc šī uzbrukuma ļoti pasliktinājusies veselība, viņai konstatēts pēctraumu sindroms ar uzmācīgām atmiņām un miega traucējumiem, depresijas pazīmes, baiļu un apdraudētības izjūta un citas psihiskas traumas. Bazjaks no ieslodzījuma atbrīvots 2008. gada jūnijā.

Valsts policijas Ventspils iecirkņa priekšnieks Didzis Vilemsons informē, ka Ventspils iecirkņa kontrolē Bazjuks nesastāv. Viņš pieļauj iespēju, ka Bazjaks vairs nedzīvo Ventspilī, jo par viņu nekas nav dzirdēts. Otra iespēja – Bazjakam tiesa nav nozīmējusi policijas kontroli.