Latviski labāk teikt sorosieši, nevis sorosoīdi

Tā atzinuši «NRA» aptaujātie valodnieki, tai skaitā Ventspils Augstskolas pasniedzējs Jānis Sīlis.

Jau septiņus gadus plašsaziņas līdzekļos tiek pieminēta cilvēku kopa, kura kādā veidā saistīta ar starptautiskās oligarhijas spilgtāko pārstāvi miljardieri Džordžu Sorosu. Pēdējos gados šo cilvēku kopas pieminēšana plašsaziņas līdzekļos kļuvusi biežāka.

Publikācijās vērojama izteikta nevienprātība par kopu apzīmējošā vārda darināšanu. Publiskajā telpā lieto terminus: sorosieši, sorosisti, sorosīti, sorosoīdi un sorosēni.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas vadītāja, habilitētā doktore Valentīna Skujiņa, vaicāta, kurš vārdiem ir valodas kanoniem visatbilstošākais un precīzākais, skaidroja, ka «neitrālākā nozīme un pareizi ir veidots vārds vai termins sorosieši». Vērtējot vārdu sorosoīdi, viņa uzsvēra, ka «parasti šādus darinājumus lieto saistībā ar vēsturiskām ciltslietām, piemēram, negroīdi, mongoloīdi un tamlīdzīgi. Izskaņa -oīdi darinājumam piešķir papildu nianses, un neitrālā nozīmē tāds darinājums atbilst cilvēku kopai, kuri ar Sorosu kaut kādā veidā bijuši saistīti. Tomēr sorosieši ir tā pareizākā forma. Sorosīti – nē, tāds darinājums īsti neatbilst šīs cilvēku kopas saukšanai. Latviešu valodā ar -īti parasti veido vārdus tehniskām lietām. Sorosēni – tas jau ir stilistiski iekrāsots, un parasti ar -ēniem darina vārdus, kuri norāda, piemēram, uz tiem, kuri ir bērni kādam.» Vērtējot vārdu sorosisti, valodniece skaidroja, ka ar - isti latviski parasti darina tādus vārdus kā sportisti, futbolisti, hokejisti. «Latviešu valodā tomēr pareizāk lietot vārdu sorosieši, kaut vai tāpēc, ka vārdā dzirdama latviskā izskaņa,» secināja V. Skujiņa.

Savukārt filoloģijas zinātņu doktors, Ventspils augstskolas Lietišķās valodniecības centra vadošais pētnieks Jānis Sīlis sniedza skaidrojumu: «Neviens no šiem vārdiem nav stilistiski neitrāls. Jebkurš no šiem minētajiem vārdiem ietver sevī kaut kādu attieksmi pret cilvēkiem, kurus šajā vārdā nosauc. Skaidrs, ka runātājs izvēlas jebkuru no šiem vārdiem, lai raksturotu otru cilvēku. Ja abstrahējamies no stilistiskās nokrāsas, no valodas viedokļa sorosieši būtu latviskākais variants. Arī no stilistikas viedokļa pēc neitralitātes skalas sorosieši būtu neitrālākais vārds. Sorosīti un sorosoīdi ir vārdi ar daudz stiprāku emocionālu nokrāsu.» Vērtējot vārdu sorosēni, J. Sīlis teica: «Vārdam ir tāda pieskaņa, ka tiek apzīmēti kāda bērni – nākamā paaudze, kuri ir kāda paspārnē.» Valodnieks uzsvēra – lai arī viņš personīgi nevienu no šiem vārdiem nelietojot, neitrālākais no visiem ir sorosieši. Pēc viņa domām, lietojot vārdus sorosisti, sorosīti, sorosoīdi, atklājas lietotāja pozīcija un var saprast, ka lietotājs sevi ar apzīmējamo cilvēku kopu neidentificē, viņš no tās distancējas un, šo kopu apzīmējot, jau izsaka emocionālu vērtējumu.

Nra.lv