Jēgers: ''Uzskatu atšķirība traucē''

Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš sarunā ar Ventas Balsi kā galvenos iemeslus, kādēļ izlemts neturpināt sadarbību ar 2. vidusskolas direktoru Jāni Jēgeru, min to, ka direktoram nav izdevies izveidot skolas vadības komandu, – direktors, vadot skolu, lielākoties pieņēmis administratīvus lēmumus, nekonsultējoties ar citiem skolas vadības speciālistiem, apgalvo Vītoliņš. «Mans personīgais viedoklis – viņš nav gatavs strādāt par skolas direktoru nevienā skolā,» telefonsarunā Ventas Balsij norāda Vītoliņš. «Iespējams, ka viņam tāds potenciāls ir, bet es personīgi neesmu par to pārliecināts.»

Direktors Jānis Jēgers savā amatā bijis mazliet vairāk nekā gadu, un pēdējā darbadiena šajā amatā tika noteikta 2024. gada 28. decembris. Dienu iepriekš Jēgers piekrita nelielai sarunai ar Ventas Balsi. Sarunā viņš atzina – skolas vadības līmenī tiešām nav izdevies sastrādāties. Vēl bez direktora skolas vadībā ir četras direktora vietnieces – Linda Sokolovska un Ļubova Jeļisejeva, kuras ir direktora vietnieces izglītības jomā, direktora vietniece audzināšanas un metodiskajā darbā Alla Kitajeva un direktora vietniece izglītības jomā un IT darbā Marina Hinko. Jēgers min, ka viens no domstarpību iemesliem ir viņa izveidotais direktora vietnieku amata pienākumu apraksts. To veidojot, viņš ieguldījis daudz resursu, konsultējies ar dažādiem ekspertiem, bet no vietniekiem šāda apraksta izveidē atbalstu nav guvis un vietnieki šo direktora rīkojumu parakstījuši vien formāli. Kopīgu valodu bijis grūti atrast arī citos ar skolas administrācijas darbu saistītajos jautājumos. «Sarežģītas personības,» norāda Jēgers, «viņu uzskati ir citādāki, mani – citādāki.» Divas no direktora vietniecēm, ar kurām skolas vadības darbs prasa visciešāko sadarbību, skolā strādā vairāk nekā divdesmit gadu.

Direktors, aktīvi komunicējot ar citiem kolēģiem Latvijas skolās, novērojis līdzīgas situācijas, kur jauni direktori, nomainot iepriekšējos, kas savā amatā bijuši ilgus gadus, piedzīvo grūtības sastrādāties ar citiem vadības līmeņa speciālistiem. Viņš saka, ka cilvēcīgi var saprast – vairākus gadu desmitus strādājot skolā, ir grūti pieņemt citu redzējumu, iespējams, vainojama arī paaudžu plaisa. «Daudz kas mainās arī izglītības sistēmā un skolu vadības komandām ir liela atbildība, lai šos jauninājumus realizētu. Turklāt katrai skolai tiek prasīts, lai tā izveido savu individuālu tēlu. Kādreiz katrai skolai piešķīra savu numuru, tagad no tā ir jāatvadās. Ir jārada nosaukums, jāveido tēls, virziens, kādā tā strādās, jāsaprot, kādas ir katras skolas vērtības, kuras tā nesīs tālāk. Uzskatu atšķirība traucē, jābūt simtprocentīgi iekšā darbā.» Jēgers uzskata, ka Ventspils 2. vidusskolai ir potenciāls noslīpēt uzsākto virzienu kā STEM jomas skolai, bet pie šī mērķa ir jāstrādā.

2. vidusskolai novembra sākumā Jēgera vadībā notikusi akreditācija. Kamēr rakstisku izvērtējumu tā vēl gaida, tūliņ pēc divu nedēļu ilgā akreditācijas posma no komisijas saņemta mutiska atzinība, ka viss ir bijis ļoti labi. Saņemts arī starpvērtējums pārejā uz vienotu skolu, kur visos kritērijos piecu punktu skalā saņemti vismaz četri. «Vārdiskais vērtējums – ļoti labi, un tas ir ļoti augsts vērtējums mūsu skolai,» atzīst Jēgers. Viņš Ventspils 2. vidusskolas direktora amatā apstiprināts 2023. gada decembrī un kādu laiku ne tikai pildījis direktora amata pienākumus, bet vadījis padziļinātā kursa stundas fizikā vidusskolēniem. Jēgera vadītajā skolā mācījušies arī viņa bērni. Viņi izglītību 2. vidusskolā vairs neturpina un atgriezušies Rīgā. Pats Jēgers saka, ka pēc darba attiecību pārtraukšanas kādu brīdi atvilks elpu un pēc tam meklēs citu darbu, vēl aizvien izglītības jomā. Viņš nenoliedz, ka apsvērs arī iespējamās vakances skolu vadībā.

Jēgers, izvērtējot pēdējā gada gaitā gūto pieredzi, atzīst, ka tā bijusi ļoti vērtīga, viņš apguvis arī daudz labu, kvalitatīvu izglītojošo kursu. Jēgers uzskata, ka prasmes, kas nepieciešamas, lai vadītu skolu, ir līdzīgas tām, kas iegūtas jau agrāk, darbojoties uzņēmējdarbībā. Viņš norāda, ka 2. vidusskola realizē astoņas izglītības programmas, arī speciālās pamatizglītības programmas bērniem ar dažādiem mācīšanās traucējumiem. Tas administratīvajā līmenī prasa tiešām daudz darba un sniedz vērtīgu pieredzi, kādu, strādājot citā skolā, Jēgers, visticamāk, nebūtu ieguvis. Aizvainojumu viņš neturot, atzinīgi izsakās par doto iespēju strādāt šajā skolā, turklāt laikā, kad tajā notiek pāreja uz vienotu skolu un mācībām valsts valodā.

Jēgers arī nebaidās paust savu redzējumu par krievvalodīgo ģimeņu integrāciju Latvijā un novērojumiem, strādājot skolā. «Kaut kāds aizvainojums pret mums viņos ir, un es piekrītu viedoklim, ka integrācijas jautājumus nopietni vajadzēja sākt risināt jau deviņdesmitajos gados. Mums nav jāgaida citu valstu militāri konflikti, lai pieņemtu stingrākus mērus attiecībā uz integrāciju. Šīs ģimenes uzdod jautājumus: kāpēc tagad un kāpēc tieši mēs?» skaidro Jēgers. Viņaprāt, valsts līmenī vajadzētu rūpīgi izstrādāt vienotus integrācijas pamatprincipus visiem cittautiešiem, kuri dzīvo, strādā un mācās Latvijā, neatkarīgi no etniskās piederības. Tas ietvertu arī obligātas mācības valsts valodā.