Digitālajam centram priekšā lielu ieceru gads

Ventspils Digitālā centra direktore Elīna Kroņkalne sarunā secina, ka kopumā šis gads pavadīts kā šūpolēs – te augšā, te lejā. Jauno gadu Digitālais centrs cer sagaidīt ar lielāku stabilitāti it visā.

Kā nu jau aizejošo gadu pavadījis zinātnes centrs VIZIUM?

– Salīdzinot ar pirmo laiku, šis gads VIZIUM bijis diezgan mierīgs. Atskatoties uz to, kas šogad piedzīvots un padarīts, jāsaka, ka nav bijis daudz tādu izteikti spilgtu notikumu, jaunumu, pavērsienu, bet tajā pašā laikā gads pavadīts nerimstošā darba dunā.

Kā jau ikvienam, arī mums un līdz ar to zinātnes centram ir gan veiksmes, gan arī situācijas, ko nemaz negaidām. Tāpat ir gan parastā ikdiena, gan svētku brīži.

Priecājamies, ka 2024. gadā zinātnes centru VIZIUM ir apmeklējuši gandrīz 100 000 apmeklētāju. Protams, pirmajos gados šie skaitļi bija vēl lielāki, bet tajā pašā laikā, rakstot projektus, tika prognozēts, ka gadā VIZIUM apmeklēs 80 000–90 000 viesu, un šo latiņu tomēr esam pārsnieguši. Saprotam, ka uz skaitļiem ir jāskatās reāli.

Ja mazliet pieskaramies negatīvajam, jāatzīst, ka nebijām gatavi tik straujam apmeklētāju skaita kritumam. Šogad mūs apmeklēja par apmēram 25% mazāk. Šādā apmērā samazinājumu prognozējām vēl pēc kāda gada. Un diezgan droši varu teikt, ka lielā mērā to ietekmējusi kopējā ekonomiskā situācija mūsu valstī.

Kā šogad veicies ar centieniem izcīnīt savu vietu Latvijas izglītības sistēmā?

– Diemžēl mēs joprojām tikpat kā neeksistējam Latvijas izglītības platformā, bet labā ziņa ir tā, ka turpinām pie tā aktīvi strādāt un dzīvojam ar cerību, ka, iespējams, nākamajā gadā kaut kas varētu mainīties uz labo pusi. Ja neskaita kultūrizglītības programmu Latvijas skolas soma, kurā iekļautas deviņas VIZIUM programmas, tad cita atbalsta izglītības iestādēm šobrīd nav. Turklāt arī Latvijas pašvaldībām šobrīd neiet viegli, tāpēc, cik skolēnu vecāki paši var atļauties, tik arī ir. Mēs no savas puses darām visu, ko varam, – gan valsts mērogā, gan pašvaldības līmenī. Latvijā situācija patiesi ir skarba. Jau pirms VIZIUM atklāšanas devāmies pieredzes apmaiņā uz citiem zinātnes centriem un turpinām to regulāri darīt arī tagad. Visās valstīs, kurās esam bijuši, zinātnes centrus līdzfinansē vai pat pilnībā finansē valsts, ministrijas, augstskolas. Kā kurā vietā. Savukārt Latvijā tā ir tikai pašvaldību iniciatīva – finansēt zinātnes centru darbību.

Vai šogad ir ieviesti kādi jaunumi?

– Šogad zinātnes centra ekspozīciju esam papildinājuši ar diviem jauniem eksponātiem, un regulāri papildinām jau esošo eksponātu saturu.

Šogad mums bija iespēja iegādāties interaktīvu smilšu galdu, kas piedāvā vairāk nekā desmit dažādas aktivitātes, tostarp saistībā ar vides izglītību. Mūs ir pamanījušas daudzas ekoskolas, un, braucot uz VIZIUM, pedagogi vaicā arī pēc vides izglītības aktivitātēm, līdz ar to, sekojot skolu interesei un pieprasījumam, esam izveidojuši vairākas vides izglītības programmas. Jaunais interaktīvais smilšu galds ir viens no eksponātiem, ko iespējams izmantot šim mērķim. Tāpat ir iegādāta interaktīva grīdas spēle, ko varam pārvietot uz jebkuru telpu un varam izmantot vairāk nekā 100 dažādos veidos – kā matemātisku zināšanu apguvei, tā arī ģeogrāfijā, vēsturē un citās jomās. Katru reizi pārliecināmies, ka bērniem patīk mācīties caur kustību.

Un, kā jau pieminēju, esam ieguldījuši darbu tajā, lai uzlabotu vairāku esošo eksponātu saturu, paplašinot iespējas un ieviešot arī jaunus izmantošanas veidus. Un esam jau izveidojuši darbu sarakstu uzlabojumiem, ko savu iespēju robežās gribam izdarīt nākamajā gadā.

Ņemot vērā, ka pagājušajā gadā saistībā ar VIZIUM ekspozīciju publiskajā telpā izskanēja par riskiem gūt traumas, šogad īpaši lielu uzmanību veltījām jautājumiem, kas saistīti ar apmeklētāju drošību un veselību. Piesaistījām vairākus neatkarīgus ekspertus drošības pārbaužu veikšanai. Speciāli šim mērķim organizējām vērtēšanas komisiju, lai pēc iespējas apzinātu un novērstu visus drošības riskus. Piemēram, esam pagarinājuši skrejceļu eksponātam, kurā var izmērīt skriešanas ātrumu. Pie vairākiem eksponātiem esam uzlikuši papildu brīdinājumus. Bet tajā pašā laikā, lai arī ko mēs darītu, nekad nevarēsim simtprocentīgi izslēgt incidentu iespējamību, jo redzam, ka, izmēģinot eksponātus, cilvēki mēdz ieiet azartā, un šādās situācijās rīcība mēdz būt automātiska, iepriekš nemaz nepārdomājot iespējamās sekas.

Kādas ir ieceres nākamajam gadam?

– Kā jau teicu, ļoti ceram, ka būs pozitīva virzība tajā, lai mēs varētu saņemt valsts atbalstu. Ir izveidotas pirmās darba grupas, un ļoti ceram, ka pie tā tas neapstāsies. Pastāv iespēja, ka varētu tikt izveidota STEM skolas soma – atsevišķa programma, kas varētu darboties līdzīgi kā Latvijas skolas soma, kas ir veltīta kultūrizglītības aktivitātēm. Pirmie uzmetumi plānošanas dokumentos vieš cerības domāt, ka izglītības iestādes varētu saņemt finansējumu gan STEM jomas izglītības programmu apmeklēšanai, gan arī transporta izdevumiem. Visticamāk, līdz pavasarim šī atbalsta programma vēl nebūs starta gatavībā, bet ļoti ceram, ka ar 2025./2026. mācību gadu skolas jau varēs to izmantot. Šis solis ir izšķiroši svarīgs ne tikai mums, bet arī pārējiem Latvija zinātnes centriem un muzejiem. Mēs apzināmies, ka šobrīd situācija ir vienlīdz sarežģīta mums visiem, tāpēc aktīvi sadarbojamies un apzinām iespējas kopīgi iet uz priekšu.

Tāpat šogad esam iesnieguši projektu jaunu eksponātu iegādei. Pagaidām gan pāragri ko spriest, bet, ja projektu apstiprinās, tas būs nozīmīgs ieguldījums VIZIUM attīstībā.

Daudzās jomās Eiropas Savienība ir diezgan dāsna, bet, piemēram, izglītībā līdzfinansējuma iespēju tikpat kā nav. Par šo teicu arī izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, kad viņa šogad bija ieradusies vizītē Ventspilī. Var mums teikt – rakstiet projektus, gādājiet naudu un turpiniet iesākto. Mēs esam gatavi to darīt, bet ja nav pat iespēju… Līdz ar to šajā brīdī gribētos just lielāku stabilitāti un saņemt taustāmu atbalstu no valsts. Visi, kas pie mums atbrauc, ir sajūsmā un priecājas par to, ko varam dot skolēniem, bet reālais atbalsts no valsts šobrīd nav nekāds.

Vēl jāpiemin, ka šobrīd ziemas periodā VIZIUM pirmdienās ir slēgts, un, visticamāk, šādā režīmā turpināsim strādāt līdz vasarai, kad zinātnes centrs būs vaļā katru dienu. Un, iespējams, turpmāk nesezonā varētu tikt saīsināts darbalaiks par vienu stundu vakaros. Mēs rūpīgi analizējam apmeklētāju plūsmu, un saprotam, ka šie ir tie virzieni, kuros varam optimizēt savu darbu.

Kādas ir nozīmīgākās aktualitātes Digitālā centra darbā, ja runājam par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomu?

– Ja iepriekšējos gadus, gatavojoties VIZIUM atklāšanai un arī tā pirmajā darbības laikā, lielākā daļa mūsu uzmanības tika veltīta zinātnes centram un pārējās aktivitātes bijām mazliet sabremzējuši, tad šobrīd, kad VIZIUM ieiet stabilitātes posmā, jauns izrāviens ir Digitālajam centram. Jo jābūt taču līdzsvaram!

Plānots, ka 2025. gadā mums startēs vairāki lieli projekti. Papildus pastāvīgajām aktivitātēm pieaugušo izglītībā nāks klāt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenots valsts mēroga projekts Sabiedrības digitālo prasmju attīstība. Projektā plānots, ka pusotra gada laikā apmācīsim 700 ventspilnieku, un iedzīvotājiem apmācības būs pilnībā bez maksas.

Vispirms interesenti tiek aicināti izpildīt digitālo prasmju testu, un tad atbilstoši zināšanu līmenim tiks izveidots apmācību plāns par tēmām, ko ieteicams apgūt. Jo īpaši aicinām tos, kuri darbā ar datoru vēl nejūtas sevišķi droši, jo, kā zināms, mūsdienās e-prasmes ikdienā ir ļoti svarīgas. Apmācības pa grupām tiks organizētas gan pa dienām, gan vakaros, lai šī iespēja būtu pieejama ikvienam.

Tāpat plānojam īstenot vēl divus apjomīgus IKT jomas projektus, kas arī ir saistībā ar VARAM. Projektu Pakalpojumu sniegšanas reformas atbalsts īstenojam kopā ar ministriju, tā mērķis ir uzlabot valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru pakalpojumu vadības sistēmas funkcionalitāti un ieviest apjomīgus veiktspējas uzlabojumus.

Savukārt otru lielo IKT projektu īstenosim kopā ar Liepājas pašvaldību, Dienvidkurzemes novada un Tukuma novada pašvaldību.

Programmā Viedās pašvaldības katram plānošanas reģionam tika iedalīts finansējums inovatīvu viedo risinājumu īstenošanai. Kurzemes pašvaldības lēma izstrādāt viedo risinājumu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, siltummezglos un telpās uzstādot sensorus un attālināmi vadāmus radiatoru ventiļus, kas sekos līdzi ne vien gaisa temperatūrai telpā, bet ar mākslīgā intelekta palīdzību pratīs arī prognozēt nepieciešamās temperatūras izmaiņas, ņemot vērā sinoptiķu prognozes, mikroklimata rādītājus pie konkrētās ēkas un katras apsildāmās telpas matemātisko modeli.

Lai vieglāk izprast, dažkārt mēdz būt situācijas, kad mums pašiem pēc sajūtām ārā liekas diezgan silts laiks, bet vēja rezultātā mājas un dzīvokļi tiek izpūsti un telpās patiesībā ir daudz aukstāks, nekā šķietami vajadzētu būt. Viedais risinājums pratīs jau laikus pielāgot radiatoru temperatūru laikapstākļiem un telpas siltumam.

Ventspils pašvaldība šajā projektā uzņēmusies vadošā partnera lomu, un līdz ar to mēs – Digitālais centrs – īstenosim tehnoloģiskos risinājumus, lai radītu reālu iekārtu. Plānots, ka šis projekts ilgs gandrīz trīs gadus. Un naudas izteiksmē tas būs viens no pēdējo gadu apjomīgākajiem projektiem – vairāk kā trīs miljoni eiro.

Līdz ar to zinātnes centram vieni izaicinājumi, Digitālajam centram – citi. Visu laiku esam tādās kā šūpolēs.

Kā sokas ar tehnoloģiju nodarbībām bērniem?

– Iesākto veiksmīgi turpinām jau desmit gadus, un, es domāju, tagad jau varu teikt, ka ventspilnieki mūs pazīst un zina, ko sagaidīt. Atsevišķas ģimenes šo gadu laikā jau ir kļuvušas par nopietniem sadarbības partneriem, par ko, protams, ir liels prieks.

Audzēkņu skaits caurmērā turas stabili. Tehnoloģiju pulciņus šogad apmeklē apmēram 650 bērni. Aptuveni 130 audzēkņi nodarbībās piedalās attālināti, un vairums no tiem ir skolēni no citām Latvijas pilsētām. Joprojām visaktīvākie ir 1.–4. klases bērni.

Mērķtiecīgi sekojam līdzi bērnu interesēm un tam, kas konkrētajā laikā aktuāls. Sākumā vairākus gadus bija robotikas ēra, bet tad interese par to mazliet noplaka. Vēlāk bija Minecraft bums. Šobrīd topa augšgalā ir mākslīgais intelekts. Par to mācām ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, skolotājiem. Cenšamies šīs zināšanas nodot jēgpilni un saturiski. Noliegt mākslīgo intelektu ir bezjēdzīgi, izvairīties no tā – vēl bezjēdzīgāk, tāpēc gribam bērniem un pieaugušajiem iedot maksimāli vērtīgāko, ko no tā varam paņemt.

Vai arī pieaugušie izrāda vēlmi apgūt jaunas digitālās prasmes?

– Jā! Bet darbā ar pieaugušajiem daudz grūtāk prognozēt pieprasījumu. Lietus, saule, ziema, vasara… Nezinu, kas to ietekmē (smejas). Nepārtraukti mēģinām uztaustīt cilvēku vajadzības un intereses. Ir nodarbības, kurās spējam komplektēt papildgrupas vienu pēc otras, un tad ir arī tādi kursi, kuros pieprasījums ir mazāks, pat ja mūsu ieskatā tēma ir vērtīga un aktuāla. Mācību tēmu klāsts ir daudzpusīgs – foto un video apstrāde, filmēšana, fotografēšana, manis jau pieminētais mākslīgais intelekts, drošība e-vidē, programmatūru izmantošana dažādiem specifiskiem mērķiem un ne tikai.

Kādi ir jūsu ceļavārdi jaunajam 2025. gadam?

– Spēku un izturību mums visiem! Jau drīz jaunie projekti uzņems straujus apgriezienus. Tāpat ļoti ceru, ka jaunajā gadā mums izdosies sakustināt izglītības jomu, lai beidzot ir atspēriens. Ja tas piepildīsies, gads jau būs izdevies.

Zinātnes centrs nākamgad svinēs trīs gadus. Mums vēl ir, ko stiprināt, ko mācīties, ko darīt un kur attīstīties. Un šajā posmā nemaz neraujamies pēc lieliem un straujiem izlēcieniem, tā vietā gribam iegūt stabilitāti un pārliecinoši nostāties uz abām kājām, citādi nepārtraukti dzīvojam izaicinājuma režīmā.

Mums priekšā daudz jaunu notikumu. Esam gatavi sarosīties, uzrotīt piedurknes un strādāt! Negribas iekrist rutīnā un garlaicībā, un tā ir laba sajūta.