Čakša: Arī nākamā mācību gada sākumā nebūs gatavi visi mācību līdzekļi

Runājot par pedagogu slodzes izlīdzināšanu, ministre kā vienu no iemesliem, kādēļ skolotājiem patlaban ir pārslodze, minēja nepietiekamu mācību materiālu pieejamību, kā rezultātā skolotājiem ir jāvelta četras līdz piecas stundas, lai sagatavotu mācību stundu.

Vissliktākajā situācijā ir latviešu valodas skolotāji, kuriem ir tikai daļa mācību materiālu, turklāt arī esošos vajadzēs pilnveidot. Tāpat patlaban notiek darbs pie ķīmijas un bioloģijas mācību līdzekļu izstrāde, informēja Čakša.

Viņa atzina, ka valstī trūkst metodiķu, kuri sadarbībā ar zinātniekiem varētu izstrādāt mācību līdzekļus. Patlaban tiekot plānots valsts pētījumu programmā paredzēt finansējumu šim mērķim. Ministre norādīja, ka ir iespējams tulkot un adaptēt citu valstu mācību līdzekļus, taču ir jābūt profesionāliem cilvēkiem, kuri sagatavo mācību līdzekļus latviešu valodā un Latvijas vēsturē.

Turklāt, ja pat jau ir gatavi digitālie mācību materiāli, ko sagatavojuši izdevniecību autori, tad skolām nav naudas par ko tos iegādāties. Šā gada valsts budžetā mācību materiālu iegādei esot neliels pieaugums.

Runājot par svešvalodu apguves iespējām, Čakša informēja, ka ir runājusi ar Vācijas un Francijas vēstniecībām par viesskolotāju piesaisti un abu svešvalodu skolotāju profesionālo pilnveidi. Ministre pieļāva, ka vācu un franču valodu varētu mācīt arī jaunieši, kuri studē Latvijā. Lietuvas pierobežas skolās skolēniem varētu organizēt lietuviešu un poļu valodas apguvi, savukārt Igaunijas pierobežā - igauņu un somu valodas apguvi.

Ministre cer, ka arī krievu valodas skolotāji pārkvalificēsies, lai varētu mācīt kādu citu Eiropas Savienības (ES) oficiālo valodu. Tāpat viņa pieļauj, ka svešvalodu mācīšanai skolā izdosies piesaistīt filologus, kuri pēc pedagoģijas kursa apgūšanas būtu gatavi mācīt skolēnus.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno no 2026./2027. mācību gada visās izglītības iestādēs kā otro svešvalodu prasīt nodrošināt kādu no ES oficiālajām valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā.

Tas nozīmē, ka krievu valodu kā otru svešvalodu skolās apgūt vairs nevarēs, jo šī valoda nav nedz ES oficiālā valoda, nedz ir spēkā tādi starpvalstu līgumi, kas nodrošinātu šādu iespēju.

Ministrijā uzskata, šīs izmaiņas veicinās jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmēs ES oficiālo valodu apguvi, kas savukārt paver plašas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.

Kā liecina 2021. gadā veiktā skolu aptauja par valodu piedāvājumu, gandrīz puse Latvijas skolu izvēli nepiedāvā - vairāk nekā 300 skolās kā otrā svešvaloda skolēniem tiek mācīta tikai krievu valoda.