No 2025./2026. mācību gada visi bērni Latvijā mācīsies tikai latviešu valodā, informē izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Ministre uzskata, ka ir nepieciešams pārejas periods, bet, šādu pāreju plānojot jau no nākamā mācību gada, pastāvētu riski, ka tiek sākta tiesvedība Satversmes tiesā, kas procesu jebkurā gadījumā aizkavētu.
Pārejas laiks, pēc Muižnieces sacītā, nepieciešams, lai runātu ne tikai ar skolām, bet arī vēstniecībām, jo ir vairākas valstis, ar kurām valstij ir starpvaldību līgumi. Tāpat laiks būtu nepieciešams, lai sagatavotu mazākumtautību skolēnu vecākus.
Muižniece norādīja, ka pirmais uzdevums, lai pāreja uz latviešu valodu noritētu veiksmīgi, esot runāšana, skaidrošana, papildus valodas kursu organizēšana pedagogiem un mācību līdzekļu iegāde skolām, kas īsteno programmas mazākumtautību valodās.
Ministre uzskata, ka pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā turpmāko trīs gadu laikā ir gana laicīgi. "Es gribētu jau rītdien uzšķirt baltu lapu, bet man kā ministrei ir svarīgi nodrošināt, lai tie lēmumi, ko mēs pieņemam, ir spēkā ilgstoši," izteicās ministre.
Līdz 24. maijam no ministrijām tiek gaidīti saskaņojumi normatīvo aktu grozījumiem, lai īstenotu pāreju uz izglītību tikai valsts valodā.
Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājums paredz, ka sākumā 1.,4. un 7. klašu skolēniem pāries uz mācībām latviešu valodā, tad 2., 5., un 8. klašu skolēni, bet 2025./2026. mācību gadā - visi bērni visā valstī mācītos valsts valodā.
Kā ziņots, NA ir iesniegusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pamatizglītību nodrošināt tikai valsts valodā. Partijā skaidro, ka pāreja uz mācībām latviski norit jau kopš 2004. gada, ieviešot bilingvālās izglītības modeli un palielinot latviešu valodas īpatsvaru visās izglītības pakāpēs. Kopš 2018. gada norit pakāpeniska pāreja uz mācībām lielākoties latviešu valodā, un 2021./2022. mācību gadā process noslēdzas - pašlaik mazākumtautību pamatskolās valsts valodā norit 50% līdz 80% mācību.
Vidusskolās mācības norit tikai valsts valodā, saglabājot skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus, atzīmē NA.
Partija rosina spert nākamo soli un nodrošināt mācību satura apguvi tikai valsts valodā arī pamatizglītības posmā. NA aicina Ministru kabinetam līdz 1. jūlijam izstrādāt plānu pārejai uz izglītību tikai latviski. Partijas ieskatā, līdzšinējās izmaiņas veicinājušas integrācijas procesu, "strādājot kā vienojošs elements un nodrošinot katram Latvijas bērnam līdzvērtīgas iespējas".
Saeima marta sākumā noraidīja NA rosinātos grozījumus Izglītības likumā un Augstskolu likumā, kas būtu paredzējuši izglītību tikai latviešu valodā skolās noteikt jau no nākamā mācību gada.
Savukārt valdības koalīcijas partiju vairākums atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā īstenot vairāku gadu laikā, sākot no 2023./2024. mācību gada.
Komentāri (2)
Jauna un jau sarkani samaitāta. Kāds vēl pārejas periods. 30 gadi jau pārejam. 90% no visām 4.maija republikas Saeimām ir bijusi pret.
Šitais citāts ir aktuāls 30 gadus: "Saeima ...... noraidīja NA rosinātos grozījumus Izglītības likumā ....."
Mācību līdzekļi, valodas kursi, bla bla bla. Izglītību kompetencēs jau kad saputroja - mācību līdzekļu joprojām nav! Varbūt vispirms līdz galam kvalitatīvi pabeigt jau iesākto un tad gudrot par kaut ko nākamo. Groza, jauc, putro, beigās atliks atzīt, ka izglītības kvalitāte aizvien zemāka, kas jau tagad redzams.