Pilnveidotais mācību saturs ieviesīs korekcijas izglītojamo vērtēšanas sistēmā, un turpmāk 1. līdz 3. klašu skolēni netiks vērtēti ar atzīmēm, par pilnveidotā mācību satura ieviešanu 1., 4., 7. un 10. klasēs jaunajā mācību gadā stāstīja "Skola2030" mācību satura izstrādes vadītājs Pāvels Pestovs.
Pēc Pestova vārdiem, izmaiņas vērtēšanas sistēmā būs 1.- 3. klašu skolēniem, kur vairs nevienā priekšmetā nebūs atzīmes, bet gan konkrēti sasniedzamie rezultāti, kurus attiecīgi katrs pedagogs izvērtēs.
Pestovs skaidroja, ka katrā mācību priekšmetā būs noteikti sasniedzamie rezultāti, un pret tiem skolotāji vērtēs, cik daudz no plānotā katrs skolēns ir sasniedzis. Viņš uzsvēra, ka šī informācija vecākiem būs pieejama detalizēti, un vecāki no tā varēs izsecināt, ko viņu bērns prot, izprot un spēj pielietot. Plānots, ka šādai skaidrībai vajadzētu būt par katru no priekšmetiem.
Savukārt no 4. - 12. klasei vērtēšana saglabāsies desmit baļļu skalā, un šeit atzīmes primārais mērķis būs raksturot, ko bērns patiešām var, prot, izprot un var demonstrēt. Katra atzīme veidos skolēna tā brīža sasniegto rezultātu, cerībā, ka nākamajos pārbaudījumos tas tikai pieaugs.
Pestovs norādīja, ka pilnveidotā mācību sistēma aicinās skolotājus pavadīt vairāk laika atgriezeniskās saites sniegšanai, nevis vērtēšanai.
Tāpat jaunais mācību saturs un mācību pieeja paredzēs plašāku caurviju prasmju apguvi, veicinās sasaisti starp dažādiem mācību priekšmetiem un pieļaus dažādus uzdevumu risināšanas ceļus. Tāpat skolotāji vairāk piedāvāšot radošus un pētnieciskus uzdevumus.
Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks norādīja, ka jau pēc dažām dienām, 1. septembrī, skolas sāks īstenot pilnveidoto mācību saturu, uzsverot, ka sākumā gaidāmas kļūdas, pārpratumi un izaicinājumi, tomēr tas esot normāli.
Viņš skaidroja, ka jaunajā mācību gadā 1., 4., 7. un 10. klasēs gaidāmas formālas izmaiņas, tostarp, no 4. klases jaunieši sāks apgūt otru svešvalodu, turpmāk apvienots priekšmets Latvijas un pasaules vēsture, ieviests priekšmets "Teātra māksla", kā arī radīta jauna tehnoloģiju mācību joma, mainot akcentus dažādos priekšmetos.
Paralēli šajā mācību gadā notiks pakāpeniska pāreja uz izglītību latviešu valodā skolās, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, atgādināja VISC vadītājs.
Catlaks klāstīja, ka vidējās izglītības pakāpē skolēniem būs iespēja iedziļināties savās interesēs un cerētajos nākotnes mērķos, padziļināti apgūstot interesējošo, vienlaikus vispārinot arī pamatizglītībā apgūto.
"Vidējā izglītībā mēs saglabājām bāzi jeb vajadzību vēlreiz ieskatīties visos mācību priekšmetos, un tad veltīt noslēguma posmu 11. klases beigās, 12. klasē, lai padziļinātajos kursos aizraktos līdz lietu būtībai, un saprastu, vai tas ir vēlamais dzīves ceļš," norādīja VISC vadītājs.
Viņš pauda cerību, ka jaunais mācību saturs dos lielāku "grūdienu" tam, kāda veidosies mūsu sabiedrība, un pateicoties jaunajam mācību saturam, būs iegūti labāk sagatavoti vidusskolu beidzēji, kuriem būs dziļāka un pamatotāka izpratne un prasmes, kā arī lielāka mācību motivācija un ieradums mūžizglītībai.
Catlaks minēja, ka noslēdzot pamatizglītības posmu skolēni kārtos trīs eksāmenus - latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā. Savukārt ceturtais būs starpdisciplinārs pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturu.
Turpretī vidējās izglītības posmā skolēnam būs jānokārto eksāmeni vismaz optimālajā līmenī latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, kā arī divi eksāmeni augstākajā līmenī kādos no padziļinātajiem kursiem.
Pirmo reizi jaunos eksāmenus kārtos 2022./2023. mācību gada beidzēji.
Komentāri (0)