Mācības attālināti notiks līdz mācību gada beigām

VISC ir izstrādājis detalizētākas vadlīnijas, kā organizēt mācību procesu līdz mācību gada beigām, par kurām plašāka informācija tiks sniegta video tiešraidē VISC "Facebook" lapā šodien plkst.16. Pasākumā piedalīsies Catlaks, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta vadītājs Juris Zīvarts un "Skola2030" vecākais eksperts Pāvels Pestovs.

VISC ieteikumos būs padomi, kā organizēt attālinātu vērtēšanu, kas esot lielākais izaicinājums. "Līdz šim uzdevumu pildīšana ir notikusi bez atzīmju izlikšanas, lai gan ir bijusi arī prakse izlikt atzīmes," stāstījis Catlaks, "ir apstākļi, kas jāņem vērā, lai šī atzīme būtu maksimāli objektīva un atbilstoša skolēna sniegumam. Jāvērtē mācību process visa mācību gada garumā, atzīstot visus sasniegumus, ko skolēni parādījuši klātienē."

Līdz šim attālināto mācību procesā VISC aicinājis atturēties no summatīvās vērtēšanas, vairāk pievēršoties formatīvajam vērtējumam un atgriezeniskajai saitei. "Tas arī ir šā brīža vēstījums - lielāka uzmanība tagad ir jāpievērš tieši vērtējuma izteikšanai, tai skaitā novērtējot darbu un skolēna sniegumu ballu sistēmā, nevis liekot ieskaitīts/neieskaitīts," atzīmējis Catlaks.

"Aptaujās redzam, ka šīs divas lietas - atzīmju likšana un atgriezeniskā saite - notiek, bet mazāk nekā citas lietas. Ar komunikāciju viss ir kārtībā - visi cits ar citu sazinās, uzdevumi tiek doti, atbildes saņemtas, bet vidējais process, ko attālināti ir visgrūtāk paveikt, - mācību vielas skaidrošana un kļūdu labošana, un paskaidrojumi - ir sāpīgākais posms. Daudziem skolēniem un skolotājiem ar to ir problēmas," piebildis VISC pārstāvis.

Catlaks novērojis, ka problēmas attālinātās mācībās rodas, ja mēģina attālināti pārcelt to pašu mācību procesu, kāds ir klātienē. "Mūsu vadlīnijās ir ieteikums skolotājiem, kas strādā ar lielu skaitu skolēnu, koncentrēties uz uzdevumu došanu ilgākam laikam, negaidot izpildītus darbus katru dienu. Aicinām arī kontaktēties tiešsaistē vai telefoniski. Daudzi skolotāji acīmredzot pārcenšas, izdarot visu, kas bija paredzēts klātienē, un vēl pieliekot klāt mājasdarbus. Tad rodas problēmas visiem - skolotājiem, vecākiem un skolēniem."

Runājot par eksāmenu norisi, Catlaks bijis visai atturīgs, jo konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti, tomēr viņš iesaka gatavoties tā, lai eksāmeniem skolēni būtu gatavi. "Pamata scenārijs, kam gatavojamies, ir, ka eksāmenu sesija notiks," atzinis Catlaks, "varu teikt - lūdzu, gatavojoties eksāmenam! Izmantojam šo laiku un nemainām savus plānus, jo aprīlī un maijā tradicionāli bijusi gatavošanās eksāmeniem."

"Ir valdības lēmums pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 12. maijam, tas nozīmē faktiski līdz mācību gada beigām. Nav skaidru ziņu, vai šo stāvokli vēl pagarinās, jo tas būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas. Šobrīd informācija liecina, ka situācija ir vairāk pozitīva nekā negatīva. Veselības ministrija ar lielu varbūtību pieļauj iespēju, ka ārkārtējais stāvoklis vairs netiks pagarināts un tiks pieļauta arī pulcēšanās daudz lielākā apmērā nekā pašlaik, bet ar ierobežojumiem," pastāstījis ierēdnis.

Veselības ministrija ieteikusi neatteikties no eksāmeniem, bet plānot tos citā laikā. "Jūnijā un jūlijā situācija, visticamāk, būs tāda, ka eksāmeni varētu notikt klātienē. Iespējams, būs drošības pasākumi ar distances ievērošanu un aizsarglīdzekļu lietošanu, bet tas būs atkarīgs no mediķu ieteikumiem. Līdz ar to tiks pārstrādāti grafiki, pārceļot eksāmenu sesijas sākumu uz 2. jūniju. Paredzēts, ka eksāmeni pamattermiņos notiks līdz jūlija sākumam un līdz jūlija beigām būs papildu termiņi, lai eksāmenus varētu kārtot tie, kuri to nespēs pamattermiņos."

Pēc Catlaka sniegtās informācijas, pašreizējie eksāmenu sesijas plāni paredz, ka 2. jūnijā būs angļu valodas eksāmens 12. klasei, kas turpināsies arī 3. un 4. jūnijā, 3. jūnijā paredzēta vācu valoda, 4. jūnijā - krievu valoda, un 5. jūnijā - franču valoda un krievu valoda 12. klasei. Arī pārējo eksāmenu laiki drīzumā tikšot publiskoti.

"Ja notiks "force majeure" un situācija pasliktināsies tik ļoti, ka būs jāpagarina ārkārtas stāvoklis un jāatceļ arī visi pasākumi jūnijā un jūlijā, krīzes scenārijs ir atcelt eksāmenus un izlikt tikai gada atzīmes. Tas šobrīd šķiet vismazāk ticamais scenārijs, bet ir jāgaida, kā situācija attīstīsies," piebildis VISC vadītājs.