Skolotājiem atkal jācīnās par algām

Patlaban skolotāji, strādājot pilnu slodzi, par savu darbu pirms nodokļu nomaksas atalgojumā saņem 750 eiro. Šāda summa valstī ar likumu noteikta kā pedagogu zemākā mēneša darba alga par likmi jeb 30 stundu darba nedēļu. Tas ir par 40 eiro vairāk nekā pedagogi saņēma līdz šā gada septembrim. Nākamajam skolotāju algas paaugstinājumam saskaņā ar 2018. gada 15. janvārī valdības apstiprināto grafiku, jābūt vēl pēc gada – ar 2020. gada septembri skolotājiem jāsaņem 790 eiro, 2021. gada septembrī – 830 eiro, bet 2022. gada septembrī – 900 eiro. Minētais grafiks paredz palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, pirmsskolā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pagājušajā nedēļā nāca klajā ar paziņojumu, ka patlaban valsts budžetā nav papildu resursu pedagogu algām. Šādi premjers reaģēja uz pedagogu arodbiedrības prasību pēc papildu līdzekļiem pedagogu algas paaugstināšanai. «Šobrīd nevaru iezīmēt konkrētu avotu, jo visi avoti ir aizrunāti. Nauda caur smagām politiskām sarunām tika sadalīta vairāk vai mazāk taisnīgi,» par nākamā gada budžetu un skolotāju algām izteicās Kariņš. Viņš pieļāva, ka, iespējams, 2020.gada laikā būs kādas budžeta pozīcijas, kas netiks efektīvi izmantotas, tad varētu domāt par līdzekļu pārdali. Tāpat būšot jāseko līdzi, kā attīstīties ekonomika un kā veiksies ar nodokļu iekasēšanu.

Savukārt LIZDA steidzamības kārtā līdz 18.oktobrim pieprasa dokumentālas garantijas pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 750 eiro līdz 790 eiro ar nākamā gada septembri. Ja šādu garantiju nebūs, LIZDA padome 24. oktobrī lems par protesta rīkošanu. Arodbiedrības biedru starpā pastāvot dažādas idejas par protestiem. Daļa atbalsta piketa rīkošanu, citi iestājās par nozares ministres Šuplinskas demisijas pieprasīšanu vai streika rīkošanu. «Tomēr protesti nav pedagogu pašmērķis, pedagogi negrib protestēt. Ceram, ka valdošie politiķi garantēs likumā paredzēto atalgojuma kāpumu pedagogiem no nākamā gada septembra,» uzsvēra LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Neapmierinātību par ministres Ilgas Šuplinskas darbu, tostarp kā tiek risināts jautājums par skolotāju atalgojumu, pagājušajā nedēļā pauda Saeimas deputāti. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija pieprasīja Šuplinskas demisiju, tomēr ministre izturēja neuzticības balsojumu – par neuzticības izteikšanu ministrei nobalsoja 32 deputāti, bet pret šādu lēmumu bija 51 deputāts.

Tikmēr pedagogi godprātīgi dara savu darbu un klusi seko līdzi politiķu un arodbiedrības cīņām. Tārgales pamatskolas skolotāja Eva Zeltzaķe, kas iepriekš bija arodbiedrības pirmorganizācijas vadītāja, stāsta, ka viņa un citi Tārgales pamatskolas skolotāji no LIZDA ir izstājušies, jo uzskata, ka arodbiedrības līderi nepietiekami skaļi pauž savu nostāju. Skolotāji jūtas no valsts un valdības puses nenovērtēti un nonicināti. Mūsdienu sabiedrībā izglītība diemžēl nav vērtība, uzskata skolotāja. Viņai šķiet nožēlojami tas, ka skolotājam jācīnās par 40 eiro, neskatoties uz to, ka iegūta ne viena vien augstākā izglītība. Piemēram, viņai, vēstures skolotājai, lai varētu strādāt arī sākumskolā, bija nepieciešams vēlreiz mācīties un iegūt vēl vienu izglītību apliecinošu diplomu. Un neviens tad nejautāja, cik viņai tas izmaksā. Izglītībai, tāpat kā drošībai un medicīnai, būtu jābūt valsts prioritātei, uzskata skolotāja Zeltzaķe.

Ances pamatskolas skolotāja Selga Puriņa par politiķu un arodbiedrības cīņām neiespringst. Viņa ir pensionāre, kas joprojām strādā skolā, un ir laimīga, ka ir vēl darbiņš, kur piepelnīties papildus pensijai. Taču viņa apzinās, ka mazās Ances skolas, kurā šobrīd ir 54 bērni, liktenis nelielā skolēnu skaita un gaidāmo reformu dēļ ir apdraudēts. Arī skolotāju atalgojums un attiecīgi arī pensija ir mazāka nekā lielo skolu pedagogiem, jo skolotāji strādā apvienotajās klasēs – mācot vienlaikus divām klasēm, samaksu saņem par vienas klases mācīšanu jeb par novadīto stundu skaita. Arī skolotāja Puriņa uzskata, ka arodbiedrība neko nespēj panākt, tāpēc arī viņas skolas pedagogi no arodorganizācijas, kurā iepriekš bija gandrīz visi Ances skolotāji, ir izstājušies.

Mācību gada sākumā Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane vērsa uzmanību uz Valsts kontroles ziņojumu, kurā minēts, ka pedagogu darba samaksa ir Satversmes pārkāpums, jo pedagogam nemaksā par virsstundām. 2. vidusskolas skolotāja un direktores vietniece Alla Kitajeva sarunā ar Ventas Balsi uzsvēra, ka skolotājam maksā tikai par kontaktstundām, bet par gatavošanos stundām atmaksātas tiek tikai nepilnas divas stundas nedēļā. Tas nozīmē, ka skolotājam katrai stundai būtu jāgatavojas vien 6-10 minūtes, taču faktiski vienas stundas sagatavošanai vajadzīgas vismaz 40 minūtes.

Daļa sabiedrības iebilst, kāpēc gan skolotāji nemitīgi cīnās par savu atalgojumu, norādot, ka arī citu profesiju pārstāvjiem ir mazas algas, turklāt skolotājiem tās vismaz tiek maksātas regulāri. Jāuzsver, ka no skolotāja 750 eiro mēnešalgas vēl tiek atvilkti nodokļi. Ja pedagogam algas izmaksā netiek aprēķināti atvieglojumi par apgādājamajiem, viņa neto alga ir aptuveni 580 eiro, bet ja ir divi vai vairāk apgādājamie, neto alga ir 668 eiro. Turklāt ne visiem skolotājiem ir garantēts pilnas likmes darbs. Tāpat ir skolotāji, kuri, lai kaut cik nopelnītu, strādā vairākās skolās vienlaikus.

Projektu atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.