Rosina atlikt pieņemto lēmumu par minimālo telpu platību skolās

2015. gada augustā valdība atbalstīja Veselības ministrijas (VM) ieceri no 2020. gada 1. janvāra noteikt obligātas prasības skolu telpu platībām, tajā skaitā prasības par minimālo platību vienam izglītojamajam.

Tomēr šodien, 6. martā, valdības ārkārtas sēdē lemjot par pašvaldību atvieglotām iespējām aizņemties izglītības iestāžu remontdarbu veikšanai vai būvēšanai, finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja uz 2015. gadā atbalstītajiem noteikumiem, kuri stāsies spēkā 2020. gadā, radot risku, ka atsevišķas skolas šīm prasībām nebūs gatavas. Reirs rosināja šīs prasības vai nu atcelt, vai atlikt līdz brīdim, kad tiks noslēgta skolu reforma.

Veselības ministre Ilze Viņķele informēja, ka minētie VM virzītie noteikumi tika pieņemti pirms gandrīz pieciem gadiem un pašvaldībām tika dots laiks, lai līdz 2020. gadam šīm prasībām pielāgotos. Turklāt 2015. gada laikā pašvaldības pret noteikumiem neiebilda.

Tāpat veselības ministre atzina, ka jaunie noteikumi noteiks visminimālākās prasības, cik kvadrātmetriem ir jābūt uz vienu skolēnu, turklāt noteikumi ir būtiski skolēnu veselībai un labsajūtai.

"Patlaban bērniem skolās nav gaisa. Mērījumi liecina, ka klasē skābekļa daudzums ir tāds, ka mācību stundas pusē bērni vairs nevar koncentrēties. Ja atkāpsimies no jaunajām prasībām, tad darīsim to uz bērnu rēķina. Tāpēc rosinu nevis runāt par noteikumu atcelšanu, bet gan noteikt divu gadu pārejas periodu, to sasaistot ar administratīvi teritoriālo reformu un skolu tīklu. Pie šāda nosacījuma ar smagu sirdi varu iet uz kompromisu," uzsvēra Viņķele.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzina, ka konkrētu kvadrātmetru paredzēšana uz vienu skolēnu nerisinās jautājumu par gaisa kvalitāti klasē, jo to nosaka virkne citu faktoru. Tomēr premjers atzina, ka gaidīs veselības ministres priekšlikumus par iepriekš pieņemto noteikumu spēkā stāšanās datuma maiņu.