Pirmās sūdzības par nelojāliem skolotājiem nav bijušas pamatotas

Neviena pedagoga atbrīvošana no darba, kā to paredz likuma izmaiņas, pagaidām nav rosināta, laikrakstu informēja IKVD pārstāve Jana Veinberga.

Vienā sūdzībā bija plaša informācija par kādas skolas direktores iespējamo nelojalitāti Latvijas valstij. Viņa mēdzot slavināt Padomju Savienību, kā arī paužot necieņu pret Latvijas valsts simboliem un latviešu valodu. IKVD pārbaudes laikā gan neguva apstiprinājumu skolas direktores nelojalitātei, taču atklāja, ka daļai šīs skolas skolēnu latviešu valodas zināšanas nav pietiekami augstā līmenī.

Vēl kāda skolēna vecāki bija sūdzējušies, par citu gadījumu, kad skolotājs stundas laikā kritizējis valdību. Vairāki skolēni apgalvojuši, ka skolā ir viens pedagogs, kas neizturas ar cieņu pret "mūsu valsti, Saeimu un valdību". Kvalitātes dienests lūdzis skolas direktorei līdz 2016. gada 30. decembrim sniegt papildinformāciju un skaidrojumu par šā pedagoga attieksmi pret Latvijas Republiku, Saeimu un valdību. Pēc paskaidrojuma saņemšanas no skolas direktores kvalitātes dienests veiks skolotāja rīcības izvērtējumu.

Veinberga uzsver, ka valdības kritika ir vērtējama kā, iespējams, pedagoga profesionālās ētikas normu pārkāpums, nevis nelojalitāte Latvijas Republikai un Satversmei. Ētikas normas šajā konkrētajā gadījumā varētu būt pārkāptas tāpēc, ka pedagogs nevis vienkārši kritizējis valdību, bet gan "izteicies par to ļoti nekorektā veidā, faktiski aplamājis". "Nav runa par to, ka nedrīkstētu kritizēt, tomēr skolotājam jādomā, kādā veidā un kontekstā šī kritika pausta," saka Veinberga.

Trešā IKVD pārbaude saistīta ar vēstures stundās izmantoto Krievijā izdoto papildu literatūru. Secināts, ka Krievijā izdota literatūra tiešām izmantota, taču Valsts izglītības satura centrs lūgts izvērtēt, vai šī papildu literatūra atbilst valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartam un ir pieļaujama. Pēc šīs informācijas saņemšanas no VISC kvalitātes dienests pieņems lēmumu par turpmāko rīcību.

Pārbaudē arī atklāts, ka konkrētā pedagoga vadītās vēstures stundas notiek krievu valodā, kas ir pretrunā licencētajai izglītības programmai.

Kā ziņots, tā dēvētie "Lojalitātes grozījumi" Izglītības likumā, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas skaidrojuma, izstrādāti, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Likumprojekta mērķi iepriekš minētā kontekstā ir nodrošināt tādas personas darbību, kura spēj pilnvērtīgi un kvalitatīvi mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, pilnībā nodrošinot viņiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un iegūt kvalitatīvu izglītību, samērīgi izglītojamo tiesību un interešu aizsardzības nolūkā ietekmēt izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu un nodrošināt tiesību normām atbilstošu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu, pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm.

Likums stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī.

Saeimas opozīcijas frakcija "Saskaņa" vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot minētos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus.