Turpmāk informācija par skolēnu ilgstošiem neattaisnotiem kavējumiem, to iemesliem un veicamo rīcību problēmas risināšanai izglītības iestādēm būs jāievada Valsts izglītības informācijas sistēmā, turklāt jāuzskaita būs visu, tostarp pilngadīgo skolēnu, neattaisnotie kavējumi, šodien lēma valdība.
Izglītības kvalitātes valsts dienests turpmāk reizi gadā apkopos un analizēs informāciju, lai sniegtu atbalstu pašvaldībām un izglītības iestādēm priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku mazināšanai.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta veiktā izpēte liecina, ka situācija ar neattaisnotiem kavējumiem pamazām uzlabojas - 2015./2016.mācību gadā neattaisnotu kavētāju skaits vispārējā vidējā izglītībā, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem mācību gadiem, ir samazinājies no 3,5% uz 1,4% no kopējā skolēnu skaita. Profesionālajā izglītībā 2015./2016.mācību gada 1.semestrī no kopējā audzēkņu skaita neattaisnoti kavējumi reģistrēti 4,2% (2015./2016.mācību gada 1.semestrī - 4,8% no kopējā audzēkņu skaita).
Tomēr nepilnības kavējumu uzskaitē, datu apkopošanā un neattaisnotu kavējumu novēršanā joprojām pastāv, jo īpaši profesionālajā izglītībā, tāpēc ir nepieciešams precizēt institūciju kompetenci un atbildību neattaisnotu kavējumu novēršanai. Neattaisnoti kavējumi ir viens no riska faktoriem bērnu un jauniešu priekšlaicīgai mācību pārtraukšanai, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija šīs problēmas risināšanai izstrādājusi kompleksu pasākumu plānu.
Šodien veiktie grozījumi noteikumos par kārtību, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi, ir viens no soļiem, kas ministrijas ieskatā palīdzēs laikus identificēt problēmas un operatīvi saskaņot rīcību to novēršanai.
Tā kā valsts finansē vispārējo un sākotnējo profesionālo izglītību neatkarīgi no izglītojamo vecuma, grozījumi paredz sistēmā reģistrēt visus, arī pilngadību sasniegušos, neattaisnotos kavētājus, kuri mācās vispārējās un profesionālās izglītības programmās. Šis nosacījums ne tikai mazinās priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku, bet arī novērsīs neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, palielinot to jauniešu skaitu, kas iegūst kvalitatīvu izglītību, profesiju un pilnvērtīgi iesaistās darba tirgū.
2017.gada sākumā Izglītības un zinātnes ministrija un Izglītības kvalitātes valsts dienests sāks Eiropas Savienības fondu finansētu projektu, lai mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kuri priekšlaicīgi pamet mācības. Dažādu preventīvu pasākumu īstenošanā līdz 2022.gada beigām paredzēts ieguldīt 39,8 miljonus eiro, tostarp ESF līdzfinansējums ir 33,8 miljoni eiro.
Komentāri (0)