Neraugoties uz Latvijas Republikas Satversmes tiesas neseno lēmumu, kurā tā atzinusi par nepamatotu biedrības „Sabiedrība par atklātību „Delna” iesniegto pieteikumu par valsts Ventspils mūzikas vidusskolas projekta iesniegšanu emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu konkursā, Delna atkārtoti tendenciozi turpina valdības vietā „lemt” un izplatīt savu versiju par emisijas kvotu naudas, viņuprāt, pareizo pielietojumu.
Delna turpina publisko kampaņu pret Kurzemes reģionālās izglītības attīstību
5Delna savā publiskajā uzbrukumā Ventspils ieceri turpina maldīgi un šauri dēvēt par “koncertzāles projektu”, joprojām atsakoties skaidri paust, ka runa ir par pavisam citu - valsts Ventspils mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju projekta ieceri – kuras kā svarīga reģiona kultūras, izglītības un mākslas kompetences centra nozīme ir daudz plašāka.
Delna valsts Ventspils mūzikas vidusskolas projektu dēvē kā “mērķi nesasniedzošu”, lai konkursa rezultāti vēl nav pat zināmi. Delnas politiski iekrāsotā diskusija aizēnojusi svarīgāko – projekta jēgu jeb to, kāpēc vispār nepieciešama valsts Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas būvniecība, un kāds no tā ieguvums.
Ventspils pilsētas pašvaldība jau vairāk nekā 10 gadu garumā centusies palīdzēt valstij valsts Ventspils mūzikas vidusskolas jautājuma risināšanā, jo valsts Ventspils mūzikas skolai ir nepieciešamas jaunas telpas! Trauksmi saistībā ar valsts Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas katastrofālo stāvokli pašvaldība cēlusi jau kopā 2003. gada. Līdzšinējās vecās valsts Ventspils Mūzikas skolas valsts pārraudzībā esošās ēkas bija tik katastrofālā stāvoklī, ka apdraudēja gan sabiedrības, gan skolas audzēkņu un pedagogu drošību. Neraugoties uz to, ka valsts Ventspils mūzikas vidusskola ir valsts iestāde, gadu desmitiem no valsts šim mērķim nav saņemts atbalsts, nonākot līdz pašreizējam kritiskajam punktam – kad pēc sertificēta būvinženiera slēdziena līdzšinējās skolas ēkas tika atzītas par avārijas stāvoklī esošām, bet tikai pēc Zolitūdes traģēdijas valdība audzēkņus un darbiniekus no šīm telpām evakuēja. Tas gan jautājumu neatrisināja, jo šobrīd valsts Ventspils mūzikas vidusskola ar pašvaldības atbalstu izvietota astoņās dažādās pagaidu telpās.
„Mērķi nesasniedzošais projekts”, kā to nodēvējusi Delna, primāri Ventspilī paredz valsts Ventspils mūzikas vidusskolas būvniecību, lai veicinātu izglītības un profesionālās vides mijiedarbību Kurzemē, lai sekmētu mūzikas skolas audzēkņu un pedagogu atgriešanos normālos darba apstākļos un profesionālās izglītības un kompetences centrs - valsts Ventspils mūzikas vidusskola spētu tālāk sekmīgi pastāvēt un attīstīties.
Ir pašsaprotami, ka tiek apvienoti valsts un pašvaldības resursi, lai nodrošinātu valsts Ventspils mūzikas vidusskolas jautājuma risināšanu, vienlaikus projektā integrējot arī koncertzāles funkciju: ēkas primārā funkcija būs tieši mūzikas vidusskola –70% no ēkas aizņems tikai mūzikas vidusskola. Savukārt koncertzāle, kura integrēta projektā – būs vismaz par trešdaļu mazāka par jau uzbūvēto “Lielo dzintaru” un tiks izmantota gan mācību procesa nodrošināšanai, gan dažāda līmeņa pasākumu norisei. Valsts Ventspils mūzikas vidusskola būs vienīgais realizētais reģionālais projekts, kuru īstenojot, uz jaunajām telpām pārcelsies visi – gan profesionālās vidējās izglītības programmu, gan profesionālās ievirzes izglītības programmu – audzēkņi. Projekta sekmīgas īstenošanas rezultātā – uz jaunām telpām pārcelsies visi 500 audzēkņi un 100 pedagogi. (Salīdzinājumam, Liepājā– “Lielajā dzintarā”, kura īstenošanā no valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem ieguldīti vairāk nekā 24 milj. eiro, vietu raduši vien puse Emila Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas audzēkņu).
Emisijas kvotu līdzekļu piesaistīšana valsts Ventspils mūzikas vidusskolas projektam atklātā projektu konkursā ir viena no iespējām situācijas sakārtošanai. Konkurss paredzēts pašvaldības un valsts iestāžu sabiedrisko ēku celtniecībai vai pārbūvei, CO2 izmešu samazināšanai, būvējot zema enerģijas patēriņa namus. 26.01.2016. Ministru kabineta noteikumu Nr. 69 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums” 32. 1 un 32.2 punktos ir skaidri norādīts, ka konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes ir “jaunas zema enerģijas patēriņa ēkas būvniecība”, kā arī “esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana par zema enerģijas patēriņa ēku”. Jaunās Ventspils mūzikas skolas ēkas būvprojektā paredzēti kopumā 13 inovatīvi tehnoloģiski risinājumi, kas nākotnē ļaus būtiski taupīt resursus, un tas atbilst projekta mērķim. Valsts Ventspils mūzikas vidusskolas projektā energoefektīvi risinājumi iekļauti jau kopš skiču projekta stadijas (piemēram, valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas pagaidu ēkās kopējais enerģijas patēriņš apkurei salīdzinājumā ar jauno ēku ir septiņas reizes lielāks).
Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skaidrojumu par Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un likumu “Par piesārņojumu” - emisiju samazinoši pasākumi ietver arī preventīvu emisiju samazināšanu, īstenojot aktivitātes, kas atbilst augstākiem vides un klimata standartiem, nekā to nosaka spēkā esošie tiesību akti energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jomās. Tātad – arī no šāda viedokļa Delnas tendenciozajiem izteikumiem, par it kā “mērķi nesasniedzošu projektu” nav seguma.
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu konkursa kritēriju apspriešanas process bija publisks un atklāts. Saskaņā ar Latvijas Vides investīciju fonda mājas lapā publicēto informāciju, konkursa kopējais finansējuma apjoms ir 23 milj. eiro un tajā pieteikušies 12 pretendenti, no kuriem - 1 valsts tiešās pārvaldes iestāde un 12 – pašvaldības. Konkursa rezultāti vēl nav zināmi, līdz ar to – ir pāragri runāt par finansējuma saņēmējiem.
Komentāri (5)
Lepnā Vergpils atkal uzskata, ka visa pasaule pret viņu sazvērējusies. Ja vajag to zāli, paši lai būvē - vispār mūsdienās ir svarīgākas problēmas risināmas par dziedāšanu un dancošanu.
Nav jau tik dziļi jārok - iemesls diezgan vienkāršs - 10% :)
Saprātīgi domājot, priekš kam pilsētā ar 25 000 iedzīvotājiem vajag 3 koncertzāles? Kur jau šīs tiek ievērojami subsidētas no pašvaldības, t.i. no ventspilnieku maciņiem! Runājot par mūzikas skolu, tas ir tikai vienīgais iemesls, lai kaut cik normāli varētu šo projektu pamatot un piesaistīt valsts naudu! Protams no vienas puses jau baigi labi, ka būvēs par valsts naudu, bet no ptras puses emisiju kvotu nauda būtu novirzāma ražošanas uzņēmumu attīstīšanai, konkrēti piesārņojuma samazināšanai, kaut vai tai pašai VN, lai sakārto tvaiku uztv. sistēmu un kopumā samazina V-pilī piesārņojuma līmeni.
Heiter, tu davaj ne tikai izmet kaut kādas vispārīgas frāzes, bet, lūdzu, arī iedo kādu piemēru. Kas tad ir svarīgāks par bērnu izglītošanu un garīgo artīstību? Tiešām gaidu.
Svarīgāka ir ražošanas un pakalpojumu ar pievienoto vērtību attīstīšana, lai veidotu jaunas darba vietas, nopelnītu jaunus finansu resursus, kurus investēt tālākā attīstībā, nevis kaut kāda stulba dziedāšana/dejošana. Ar garīgu attīstību sev normālu iztiku mūsdienās nenopelnīsi. Būsi kulturāls, bet kurkstošu vēderu...
Kad tiek atklātas jaunas rūpnīcas, ražotnes, tu čīksti, ka noteikti tās drīz būs ciet. Saņemies vienreiz un beidz muļķības liet. Turklāt, ne jau nu pašvaldībai būtu jārūpējas par fabrikām un pat par to mūzikas skolu/koncertzāli nē.