Vienojas par nepieciešamajām izmaiņām izglītības un nodarbinātības jomā

Ministri vienojās prioritārajos pārkārtojumos ietvert mūžizglītības sistēmas izveidošanu, efektīvu, modernu un kvalitatīvu vispārējo izglītību, studējošo skaita pieaugumu inženierzinātņu un tehnoloģiju nozarēs, darba devēju iesaisti izglītības piedāvājuma veidošanā un sniegšanā, jauniešu prasmju un nodarbinātības uzlabošanu un darbu iedzīvotājiem virs 50 gadiem.

Ministri uzsvēra, ka nepieciešamās pārmaiņas darba tirgū ir visaptverošas un tās var veikt, tikai saskaņoti sadarbojoties visām trīs ministrijām.

Ašeradens atzina, ka, ņemot vērā darba tirgus neatbilstību negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomikas izaugsmes iespējām, nepieciešami tūlītēji un visaptveroši pasākumi to novēršanai.

"Lai sekmētu straujāku ekonomikas izaugsmi, Latvijai ir nepieciešams sabalansēts darba tirgus, kurā varam piedāvāt labi atalgotas darbvietas izcili izglītotam darbaspēkam. Nodarbinātības padomes izveide ir pirmais solis, lai šo jautājumu risinātu plašākā mērogā, iesaistot visas atbildīgās ministrijas - kā politikas veidotājus, darba devējus, nozaru ekspertus, kā darbaspēka pieprasījuma veidotājus un izglītības sistēmu kā darbaspēka sagatavotāju," stāstīja ekonomikas ministrs.

Šadurskis pauda cerību, ka Nodarbinātības padome būs efektīvs atbalsts, lai veiktu tās pārmaiņas izglītības sistēmā, kas ir vajadzīgas, lai bērni iegūtu kvalitatīvas un mūsdienu prasībām atbilstošas zināšanas un prasmes.

"Uzskatu, ka Nodarbinātības padome būs laba platforma, kur diskutēt un rast risinājumus vajadzīgajām pārmaiņām izglītības kvalitātes celšanai un tās viedoklī ieklausīsies gan sociālie partneri, gan lēmumu pieņēmēji. Esmu gandarīts par padomes vienotu izpratni, ka šodienas izglītība ir nākotnes tautsaimniecība un nākotnes tautsaimniecība ir sabiedrības labklājība un dzīves kvalitāte," teica Šadurskis.

Savukārt Reirs piebilda, ka pašreizējās demogrāfiskās tendences liecina par sabiedrības novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos. Tādēļ nodarbinātības līmeņa paaugstināšanā un prasmju attīstīšanā īpaši svarīga ir starpnozaru sadarbība.

"Analizējot situāciju un tendences ilgstošo bezdarbnieku vidū, jāņem vērā arī tehnoloģiju attīstība un tās radītās izmaiņas darba tirgū. Nav šaubu, ka arvien būtiskāka kļūst mūžizglītība jeb prasmju un zināšanu apguve visas dzīves garumā," uzsvēra labklājības ministrs.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM) rosina par 47% palielināt augstskolu absolventu skaitu eksaktajās un inženierzinātnēs, informēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs stāstīja par EM izstrādātajiem darba tirgus pārkārtojumiem straujākai ekonomikas izaugsmei. Ašeradens uzskata, ka EM ir jāuzņemas atbildība par darba tirgus attīstību, kā arī viņa ieskatā ir jāaktivizē trīs ministru - ekonomikas, labklājības, izglītības un zinātnes - padome, kas risinātu ar darba tirgu saistītos būtiskos jautājumus.

EM rosina līdz 2020.gadam ievērojami palielināt vidusskolēnu skaitu, kas spēj sekmīgi nokārtot eksāmenus, - matemātikā par 52% jeb no 5200 līdz 8000 skolēniem, dabaszinībās 2,3 reizes jeb no 2600 līdz 6000 skolēniem, bet svešvalodās divarpus reizes jeb no 4000 līdz 10 000 skolēniem.

Tāpat EM rosina panākt absolventu skaita pieaugumu eksaktajās un inženierzinātnēs par 47% jeb gadā no 3400 līdz 5000.

Tāpat plānots samazināt jauniešu skaitu bez profesijas un panākt, lai profesionālo izglītību izvēlas vismaz 50% pamatskolu beigušo. Savukārt pieaugušo izglītībā paredzēts iesaistīt 2,3 reizes vairāk cilvēku jeb no 65 000 līdz 150 000 cilvēku.