Matīss: „Ir jāmācās un jācenšas, lai sasniegtu rezultātus”

Apsveicu ar panākumiem olimpiādēs! Starp inovācijas fonda apliecību un naudas balvu ieguvējiem tieši Tev aizvadītajā mācību gadā bija visvairāk panākumu olimpiādēs. Pastāsti, kurās!

- Paldies! Ieguvu 2. vietu valsts matemātikas olimpiādē, 2. vietu valsts ģeogrāfijas olimpiādē, 2. vietu atklātajā matemātikas olimpiādē, 2. vietu komandas sastāvā un 1. vietu individuāli atklātajā angļu valodas olimpiādē Rīgas privātskolā „MAXIMA”, 1. vietu Kurzemes reģiona skolu komandu ģeogrāfijas olimpiādē un 1. vietu atklātajā Kurzemes reģiona ģeogrāfijas olimpiādē. Priecājos par šiem sasniegumiem.

Arī vecāki noteikti ir gandarīti par Taviem panākumiem.

- Jā, viņi lepojas, bet vienmēr piebilst: varēja labāk. Arī es uzskatu, ka nedrīkst ieslīgt pašapmierinātībā, vienmēr jātiecas izdarīt vēl labāk!

Vai matemātika, angļu valoda un ģeogrāfija ir Tavi mīļākie mācību priekšmeti?

- Tā nevaru teikt, jo man patīk arī, piemēram, fizika. 9. klasē es piedalījos fizikas olimpiādē un pirmo reizi tiku uz valsts olimpiādi. Šogad fizikas olimpiādē pilsētā ieguvu 1. vietu, bet valstī nesanāca tā kā gribēju. Sirdij tuvākais priekšmets man ir matemātika, kura man ir padevusies jau no pirmajām klasēm. Jau 4. klasē pirmo reizi piedalījos pilsētas matemātikas olimpiādē. No 5. līdz 9. klasei man matemātikas skolotāja bija Zinta Berķe, bet 10. klasē – Ruta Dubra. Paldies skolotājām par ieguldīto darbu! Angļu valoda man vienkārši padodas, savukārt ģeogrāfiju esmu pats daudz apguvis – jau agrāk daudz lasīju un interesējos par to. Runājot par valodām – protu arī krievu valodu, 10. klasē sāku apgūt arī vācu valodu.

Kā Tu domā, kas ir Tavu panākumu atslēga mācībās?

- Tas noteikti ir agrāk un šobrīd mācībās ieguldītais darbs. Jāatzīst, ka agrāk, kad klasesbiedriem nešķita „stilīgi” mācīties, es mācījos vairāk nekā citi. Tāpēc šobrīd mācībās man sanāk ieguldīt mazāk darba nekā pārējiem. Vienā mirklī bija tāds klikšķis un es sapratu, kā domāt pareizi. Ja pirms tam mācījos, jo bija jāmācās, tad pēc šī klikšķa es sapratu, kā var iemācīties, loģiski domājot. No tā brīža man palika vieglāk mācīties un arī olimpiādēs sāka veikties.

Cik daudz laika Tu pavadi mācoties?

- Kā kuru reizi, citreiz pat vispār nemācos. Protams, mājasdarbus es vienmēr izpildu. Es domāju, ka pie mācībām pavadu mazāk laika nekā vidējais skolnieks. Es tiešām neuzskatu, ka daudz mācos. Ir tādi skolnieki, kas mācās, mācās un mācās, jo viņiem ir grūtāk iemācīties, bet man ir vieglāk, jo esmu atradis savu veidu, kā iemācīties, tāpēc patērēju mazāk laika.

Ko Tu ieteiktu citiem skolēniem, kā mācīties, lai arī viņi visu varētu apgūt vieglāk?

- Nezinu, jo katram tas ir citādāk. Man ir savs veids, pieeja. Cik es esmu mēģinājis citiem kaut ko paskaidrot, esmu sapratis, ka mēs domājam dažādi. Un es tiešām neesmu skolotājs, kurš māk labi citiem paskaidrot. Jādomā, ka man ir tāds citiem nesaprotams domāšanas veids – es tā saprotu, bet citi – nē.

Kā skolēniem atrast motivāciju mācīties?

- Lai padomā par savu nākotni. Ja cilvēks grib labu darbu, tad ir jāiegūst laba izglītība. Lai iegūtu labu izglītību, ir jāstājas augstskolā, tāpēc jau pamatskolā un vidusskolā ir jāmācās un jācenšas. Galvenais visam zināt pamatus, jo, ja kaut ko neiemācies, tas ir tāpat kā būvēt piramīdu, kurai apakšā nekā nav. Novēlu ikvienam skolēnam atrast vismaz vienu virzienu, kas patīk un padodas mācībās. Es pat dažreiz apskaužu tos cilvēkus, kas zina, ko viņi grib darīt. Ja viss padodas, tad ir sarežģītāk izvēlēties vienu virzienu. Un ja nu izvēle nebūs īstā? Nepatiks?

Varbūt ir kāds priekšmets, kurš Tev ne tik labi padodas?

- Man nepadevās vizuālā māksla. To jau nevar tā paņemt un iemācīties – tur ir jābūt talantam. Paldies skolotājai, kas man vizuālajā mākslā ielika 9, tomēr uzskatu, ka zīmēt es nemāku (smejas). Šogad liecībā man bija viens 8 un tas bija literatūrā, bet es nevaru teikt, ka literatūra man nepadodas. Pārējās atzīmes – 9 un 10. Vēl viens priekšmets, kur vairāk jāpamācās, ir bioloģija. Šajā mācību priekšmetā ir jāzina daudz faktu, tas nav kā matemātikā – iemācies vielu un teoriju, izproti to un sāc pildīt uzdevumus. Bioloģijā ir jāzina daudz faktu no galvas, bet varbūt tas tā bija tikai 10. klasē.

Pastāsti, kā Tu gatavojies olimpiādēm?

- Visbiežāk es skatos iepriekšējo gadu olimpiāžu uzdevumus – dažreiz ar skolotāju palīdzību, dažreiz - pats. Sanāk arī paskatīties un pamācīties kādu vielu uz priekšu, kas skolā nav apgūta, jo olimpiādēs tā ir viena no prasībām un ir norādīts, kas jāzina papildus. Jaunās tēmas es apskatos un pamācos to, ko vēl nezinu.

Vai nenākas atteikties no kādiem pasākumiem, kad jāgatavojas olimpiādēm?

- Olimpiāžu laiks ir ļoti aktīvs. Šogad bija tā, ka visas ceturtdienas un piektdienas kādu mēnesi es biju Rīgā. Protams, no kaut kā sanāk attiekties, tomēr apzinos, ka pirms olimpiādēm ir jāiegulda darbs un jāpamācās mazliet vairāk nekā ikdienā. Bet nav tik traki, jo atceros, ka tad, kad nodarbojos ar sportu, tad visas brīvdienas bija aizņemtas, jo bija jāpiedalās sacensībās.

Kādu sporta veidu Tu trenējies?

- Džudo. Šis sporta veids man tiešām ir palīdzējis attīstīt domāšanu. Džudo ir tuvcīņa, kurā vajadzīga zibenīga reakcija, jo viss notiek ļoti ātri. Tas attīsta smadzenes. Džudo trenējos 8 gadus, bet diemžēl nācās pārtraukt divu iemeslu dēļ - guvu traumu un treniņi notika vēlu vakarā. Ja ap četriem beidzas skola, pus septiņos sākas treniņi, deviņos tie beidzas un pus desmitos esmu mājās, tad neatliek laika mācībām. Tomēr par sportu man palikušas labas atmiņas.

Vai pirms olimpiādēm uztraucies? Un kā Tu tiec galā ar uztraukumu?

- Uztraukums mazliet ir, bet kaut kā esmu iemācījies ar to tikt galā, pirms tam vienkārši nedomājot par to, kas būs. Kad trenējos džudo, lūk, tad man pirms sacensībām bija vismaz desmit reizes lielāks uztraukums. Īsti nezinu kāpēc tā, bet domāju, ka sacensībās sasniegumi ir atkarīgi no tā, kā tu esi trenējies un ko tu izdarīsi tieši cīņas brīdī. Viss atkarīgs no darbībām un no tā, vai kaut ko nesajauksi. Savukārt olimpiādē tu liec lietā tās zināšanas, ko esi iemācījies un neko sajaukt tā īsti nevar, tāpēc tas nerada lielu stresu.

Tu spēlē arī Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas pūtēju orķestrī, vai mūzika ir Tavs hobijs?

- Man vienmēr ir sanācis muzicēt. Jau tad, kad iestājos Ventspils Centra sākumskolā, mācījos mūzikas klasē, kas nozīmē, ka mūzika man kā mācību priekšmets ir bijis jau no 1. klases. Līdz 4. klasei es spēlēju blokflautu. No 3. līdz 6. klasei dziedāju zēnu korī, un mums bija tā iespēja piedalīties arī Dziesmu svētkos. 5. klasē es sāku apgūt eifonija spēli pie skolotāja Daiņa Brauna. No 7. klases es sāku spēlēt skolas pūtēju orķestrī un droši vien spēlēšu tajā līdz pat 12. klasei. Eifonijs ir vienkāršs mūzikas instruments, bet ar diezgan plašu skanējumu.

Kādi hobiji vēl Tev ir?

- Vidusskolā sanāk mazāk laika hobijiem, jo skola aizņem lielāko daļu dienas. Tagad vasarā mājās ir dažādi darbiņi jāpastrādā – jānopļauj zāle, jāpakaplē kartupeļi. Tas arī aizņem savu laiku. Man patīk atpūsties kopā ar draugiem. Un, protams, pie datora jau arī kaut kad gribas pasēdēt. Priecājos, ka dzīvoju laukos, jo šeit var atpūsties no pilsētas kņadas, bet arī pilsētā ir labi, jo tur ir visi draugi.

Vai esi domājis par nākotni, kur pēc vidusskolas beigšanas gribētu iet studēt?

- Pagaidām ir grūti teikt. Saprotu, ka ar vidējo izglītību neko nevar iesākt, ar profesionālo gan kaut ko. Protams, plānoju iegūt augstāko izglītību, bet vēl nezinu, kur. Šobrīd man ir pārāk daudz variantu, kur varētu mācīties, tāpēc, ka man daudz kas padodas un ir grūti izvēlēties vienu virzienu. Iespējams, došos tēta pēdās un studēšu loģistiku, piemēram, Stokholmas Universitātē.

Tu labprāt studētu arī ārpus Latvijas?

- Jā! Tāpat, domājot par darbu, ja ārzemēs ir kāds ļoti labs piedāvājums, tad tas noteikti ir jāizskata. Palikt strādāt tepat Latvijā arī nebūtu slikti, bet ja var iegūt pieredzi ārzemēs, tad tas ir lieliski, bet ar nosacījumu, ka tikai uz kādu laiku. Jo pēc tam var atgriezties Latvijā un ārzemēs iegūto pieredzi pielietot te. Tādi laiki mūsdienās – kustība notiek uz visām pusēm, un ir svarīgi izmantot visas dotās iespējas.