Darba laiks augstskolā mērāms citādi

Katrā priekšmetā ir noteikts kredītpunktu apjoms, kas jāsavāc, skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone-Klasiņa, un studiju darbu organizē katra augstākā mācību pati.

Ventspils Augstskolas nodarbību grafiks liecina, ka studentiem lekcijas notiek arī piektdienās, apgalvo mācību prorektora p. i. Egita Udodova. Ir grupas, kurām brīvākas ir pirmdienas, savukārt citām tās ir piektdienas.

Katrā no 12 studiju programmām mācību process notiek atbilstoši plānam, un mākslīgi to izstiept nedēļas garumā nav vajadzības, uzsver Udodova. Šo praksi apstiprina Studentu padomes priekšsēdētāja Baiba Vanaga: «Jā, piektdienās lekciju nav daudz, pārsvarā C kursa priekšmetos. Taču studenti individuāli strādā pie praktiskajiem darbiem, vismaz tie, kas tiešām mācās.»

Un kā ar pasniedzējiem? VeA rektors Saeimas deputāts Jānis Vucāns atklāj, ka augstskolas pasniedzēja darba nedēļa kā vispārpieņemts jēdziens ir nosacīts. Tas ietver gan kontaktstundas, gan gatavošanos nodarbībām, gan kontroldarbu labošanu u.c.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem pasniedzēja darba norma ir 600–1000 stundas gadā, bet vidēji normētais darbalaiks ir 18–28 stundas nedēļā. Viena diena pasniedzējam ir t.s. bibliotēku diena, kad viņš strādā ar jaunāko literatūru, un nereti tas notiek ārpus augstskolas.

Daļa VeA pasniedzēju strādā pilnu, citi – nepilnu likmi. Piemēram, ir pasniedzēji, kas vienlaikus ir arī pētnieki dažādos zinātniskos institūtos, skaidro Vucāns, un tas ir tikai apsveicami.