No studijām līdz kāzām

Janīna un Jānis Bitenieki pamanījušies no parastiem Ventspils Augstskolas studentiem kļūt par mīlošiem laulātiem draugiem un topošiem vecākiem.

Kādā studiju posmā jūs iepazināties?

Janīna: – Varētu teikt, ka iepazināmies gandrīz pašā mācību sākumā – fukšu ballē. Jāņa draugi joprojām smejas, ka nesanāca puisim kārtīgi izbaudīt brīvu studentu dzīvi, uzreiz aiz rokas tika pagrābts. Es esmu no Jelgavas, bet Jānis no Liepājas, es – tulce, viņš – ekonomists. Bet Ventspils Augstskolā visi ir vienādi – nav svarīgi, no kurienes tu esi, par ko vēlies kļūt. Uz studiju laiku Ventspils kļūst par tavu otro dzimto pilsētu. Mums paveicās, jo šeit ieguvām ne tikai zināšanas un mācību grādu, bet arī izveidojām ģimeni.

Jānis: – Sākumā tik tiešām nebija domas veidot nopietnas attiecības. Bet liktenis pats visu nolēma, kā saka, savu īsto cilvēku nemeklē, tas pats tevi atrod.

Kad jūs reģistrējāt savu laimīgo savienību?

Janīna: – Apprecējāmies 2009. gada martā. Visiem novēlētu tādas kāzas! Nav taisnība tiem, kas saka, ka kāzas ir tikai liela balle draugiem, bet jaunlaulātajiem šī diena ir vienkārši jāizdzīvo. Tie bija īsti svētki ne tikai mūsu draugiem studentiem un vecākiem, bet arī mums pašiem. Mēs visi saņēmām tik daudz pozitīvu emociju, ka tiešām gribētos to visu atkārtot!

Kāda līmeņa programmas pabeidzāt Ventspils Augstskolā?

Janīna: – Es mācījos tulkošanas studiju fakultātē, Jānis – ekonomikas un pārvaldības fakultātē. 2008. gadā kopā nosvinējām bakalaura programmas izlaidumu. Vēlāk, turpinot jau izvēlētos mācību virzienus, saņēmām arī maģistra grāda diplomus. Lai arī studējām pilnīgi dažādas lietas, ne tikai atbalstījām viens otru morāli, bet arī varējām reāli palīdzēt. Mums palīdz tas, ka esam dažādi, daudz mācāmies viens no otra.

Jānis: – Grūtos mācību posmos viens otru atbalstījām un uzmundrinājām, atgādinājām, ka vajag saņemties un visu izdarīt, nevis atlikt uz vēlāku laiku.

Kā jūs vērtējat studiju laiku?

Janīna: – Studijas Ventspils Augstskolā man deva ļoti daudz: es pārcēlos uz Ventspili, prom no vecākiem, nācās kļūt patstāvīgai ļoti ātri. Varētu teikt, ka studentu kopmītnēs mēs visi augām kopā – gatavojām ēst, mācījāmies sadzīvot ar dažādiem cilvēkiem, likām eksāmenus un, protams, izklaidējāmies. Pašas mācības arī bija ļoti vērtīgas gan bakalaura programmā, gan maģistrantūrā. Tagad katru dienu ir jāpielieto tās zināšanas, kuras ieguvu VeA, jo strādāju tieši pēc savas profesijas. Vienmēr ir kādi priekšmeti, kuros atzīmi iegūst pēc principa iemācies, noliec, aizmirsti. Bet daudzus mācību materiālus un vārdnīcas no skolas gadiem izmantoju arī tagad darbā. Sapratu, ka studiju gadi nav pagājuši velti.

Jānis: – Es teikšu ļoti īsi: studiju gadi ir paši labākie tavā dzīvē. Vēl ir jāpadzīvo kojās, lai tos izbaudītu par visiem 110%.

Vai jums ir izdevies atrast darbu pēc profesijas?

Jānis: – Kā lielākā daļa ekonomistu smejas: ja tu specializējies mārketinga novirzienā, tad tu jebkuru darbu vari saistīt ar mārketingu. Savu pirmo darba pieredzi apvienoju ar mācībām: sāku strādāt jau no 2. kursa, jo gribējās būt neatkarīgākam no vecākiem. Es taču mācījos ekonomikas fakultātē! (Smejas). Kamēr studēju bakalaura programmā, paguvu pastrādāt Lemberga hūtē, veikalā 100% Sports un AS Diāna – par tirgzinības speciālistu. Pēc maģistra grāda iegūšanas paspēju arī mazliet pastrādāt par pārtikas veikala vadītāju, guvu ļoti noderīgu dzīves skolu, kādu nemāca nevienā augstskolā. Nesen tikai atgriezos no AS Diāna, kur strādāju par mārketinga speciālistu; jūtu, ka tā būs mana īstā vieta. Vienmēr esmu gribējis nodarboties ar reklāmas veidošanu un preču reklamēšanu, darbu, kur ir vajadzīgas labas idejas un jauni risinājumi.

Janīna: – Jau no trešā kursa strādāju par ārštata tulkotāju. Uz to brīdi tas bija vislabākais variants, jo varēju apvienot mācības ar darbu. Maģistrantūrā sāku strādāt SIA «Ventspils nafta» termināls par tulku/tulkotāju. Pārsvarā jātulko tehniskie teksti, ir sarežģīta terminoloģija. Bet cilvēki uzņēmumā ir zinoši un atsaucīgi: izskaidro tehnoloģiskus procesus, dažreiz arī aizved pie kādas iekārtas un uzskatāmi parāda, kur un kas atrodas, kā tas saucās. Uzskatu, ka tulkam tas ir it īpaši svarīgi, jo ir jābūt priekšstatam par to, ko tulko. Vēl man patīk tas, ka terminālī ir daudzkultūru vide. Pastāv iespēja uzturēt un uzlabot savas valodu zināšanas, tulkojot sapulcēs, prezentācijās un pat pusdienu laikā.

Vai jūs domājat palikt Ventspilī arī turpmāk?

Janīna: – Daudzi mūsu draugi aizbrauca pēc izlaiduma uz citām pilsētām un valstīm, bet mēs abi atradām šeit darbu un palikām. Šeit ir jūra, kalns, dažādas sporta iespējas.

Jānis: – Jā, domājam. Ventspils ir maza pilsēta, kur ir viss un viens otram tuvu. Nav vajadzīgs taksis vai auto, lai kaut kur nokļūtu un izdarītu visu nepieciešamo. Pagaidām neredzu iemeslu, kāpēc būtu jāpamet Ventspils, – mums šeit ir darbs, savs dzīvoklis un sava ģimene.

Foto: Atbraukuši no dažādām Latvijas pilsētām, Jānis un Janīna satikās Ventspils Augstskolā. Ventspili šobrīd uzskata par savām mājām.