Jautrais puisis ar pipariņu

 Viens no viņiem – Niklāvs Šnepsts, ļoti interesants, optimistisks un daudzpusīgs jaunietis, spējīgs gan uz neordināru rīcību, gan filosofiskiem prātojumiem. Pabeidzot pirmo kursu Ekonomikas un pārvaldības fakultātē, viņš nolēma izmēģināt iegūtās zināšanas praksē – veikalu tīklā top!. Jāatzīmē, ka piestrādājis viņš bija jau pirms mācībām augstskolā – krāvis ķieģeļus, pļāvis zāli, nebaidoties ne no kāda darba un būdams stingri pārliecināts, ka jebkura pieredze dzīvē noderēs.

Darbs veikalā palīdzēja viņam iegūt praktiskās zināšanas ekonomikā – sfērā, ar kuru puisis plāno saitīt savu nākotni. Viņš iepazinās ar uzņēmuma vadības metodiku, priekšniecības un kolektīva attiecībām, grāmatvedības pamatiem, kopumā iegūstot lielisku pieredzi.

Darbs palīdzēja viņam ieraudzīt, kā realitātē darbojas visi tie principi, par kuriem stāstīja augstskolas pasniedzēji. Saskaņā ar grafiku viņš divas dienas strādāja, divas – atpūtās, sākumā jāstrādā bija no 12 līdz 21, bet pēc tam – no 8 līdz 23. Pašu Niklāvu šāds grafiks apmierināja, nedēļā sanāca 3–4 brīvdienas. Tai pašā laikā viņš praksē saprata, ka tagad pēc iespējas vairāk jāiemācās, lai nākotnē varētu atrast darbu ar brīvāku grafiku, bet vēl pēc tam būt pats sev saimnieks.

Grūtas bija pirmās dienas – veikalā taču Niklāvs ieradās, nezinot, kas viņu sagaida. Sākumā bija jāizliek preces pa plauktiem, bet pēc tam viena kasiere devās atvaļinājumā un viņu palūdza strādāt viņas vietā.

Veikalā pavadītie mazliet vairāk nekā divi mēneši bija arī dažādu jocīgu atgadījumu pilni. Niklāvs centās savus pienākumus uztvert optimistiski un ar humoru. Pats viņš atceras vairākus smieklīgus gadījumus, kuros viņš vai nu draudzīgi izjokojis apmeklētājus, vai arī vienkārši jokojies, un daudzi atsaukušies – atjokojuši pretī, smējušies, teikuši: «Malacis, lieliski izdomāji!».

Niklāva kolēģes (abām pārdevējām vārds ir Inta) atzīmē, ka puisis bijis pozitīvas enerģijas uzlādēts un dāsni dalījies tajā ar kolēģiem. «Tas ir jautrs puisis ar pipariņu, ļoti sabiedrisks un atvērts. Reiz viņš uzzīmēja plakātu ar vārdu Uzsmaidi!, un mēs, neskatoties uz nogurumu un noslogojumu, gribot negribot smaidījām.

Kontaktēties ar viņu bija patiešām patīkami. Gaidām viņu atkal nākamgad!» – saka pārdevējas.

Augusta sākumā veikala kolektīvs piedāvāja viņam piedalīties Pilsētas svētku gājienā. Kādēļ gan ne, nodomāja Niklāvs, līdz tam viņš gājienus bija tikai vērojis no malas, bet pats nekad nebija piedalījies. Arī šis pasākums izdevās godam – neiztika bez jokiem, draudzīgas māšanas Aivaram Lembergam un Valdim Zatleram, aprunāšanās ar televīziju.

Jāatzīmē, ka pozitīvais skatījums uz dzīvi un humora izjūta netraucēja Niklāvam atbildīgi izturēties pret saviem pienākumiem, kā nekā, nācās strādāt ar lielām naudas summām.

Arī nākamgad viņš plāno strādāt, tikai šoreiz gribētu pildīt biroja pienākumus. Citiem studentiem Niklāvs iesaka nebaidīties strādāt, galvenais – lai tev patiktu tas, ar ko nodarbojies. Vēl ir svarīgi saprast, ka darbs – tā nav tikai pieredze un ienākumu avots, tā ir arī iespēja paplašināt redzesloku, pamanīt to, ko nav ieraudzījuši citi, piedāvāt savas idejas, attīstīties un virzīties augšup pa karjeras kāpnēm.