Latvija var zaudēt iespēju saņemt ES finasējumu sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībai

8.jūnijā Baltijas Enerģētikas augsta līmeņa darba grupas (BEMIP) sanāksmē Eiropas Komisija pauda neapmierinātību ar trīs Baltijas valstu līdzšinējo darbu un norādīja, ka tām līdz šā gada oktobrim jāvienojas par termināļa atrašanās vietu un kopīgu nostāju projekta finansēšanā, informē Satiksmes ministrijas Parlamentārā sekretāre Dana Reizniece-Ozola. Pretējā gadījumā Eiropas Savienības finansējumu projekts nedabūs.

Neskatoties uz Ekonomikas ministrijas apgalvojumiem, ka notiek aktīvs darbs, lai panāktu termināļa būvniecību Latvijā, realitāte ir cita – vairāki fakti liecina, ka neizdarīto mājas darbu dēļ projekts Latvijai var iet secen.

Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Parts nosūtījis vēstuli Artim Kamparam, kritizējot Latvijas vēlmi būvēt Rīgā Baltijas kopīgo sašķidrinātās dabasgāzes termināli.

Kaimiņvalsts premjerministrs vērš uzmanību uz Inčukalna gāzes krātuves izmantošanas riskiem un lūdz Latviju skaidrot, kā praktiski tiks nodrošināta infrastruktūra un nodrošināts kopīgs gāzes tirgus, apgādājot klientus visās trīs Baltijas valstīs. Vienlaikus Igaunija apgalvo, ka ir gatava termināli būvēt savā valstī.

Šāda Igaunijas reakcija apliecina, ka Ekonomikas ministrijas vadītās ārpolitiskās darbības ir bijušas nesekmīgas un Latvija ne par soli nav pavirzījusies tuvāk vienošanās panākšanai, uzsver Reizniece-Ozola.

Satiksmes ministrija jau no gada sākuma vairākkārt norādījusi Ekonomikas ministrijai uz steidzami veicamajiem uzdevumiem, lai nodrošinātu Eiropas Savienības finansējuma piesaisti termināļa būvniecībai Latvijā – vēlākais līdz jūnija beigām pabeigt a/s „Latvenergo” pasūtīto projekta priekšizpēti, sagatavot konkrētu piedāvājumu Lietuvai un Igaunijai apmaiņā pret atbalstu SDGT projektam Latvijā un augstākajā līmenī organizēt Baltijas valstu atbildīgo amatpersonu tikšanās.

Lai veiksmīgi risinātu sarunas ar kaimiņvalstīm un Eiropas Komisiju, jābūt skaidrām atbildēm, kā Latvijas projekts nodrošinās Eiropas noteikto kritēriju izpildi par gāzes piegādes drošību, neatkarību no esošajiem piegādātājiem, termināļa jaudu, gāzes piegāžu nepārtrauktību, pārvades tīklu spēju nodrošināt piegādes visiem Baltijas valstu tirgus patērētājiem, iekļaujoties saprātīgu izmaksu robežās, skaidro Reizniece-Ozola. Tāpat jābūt detalizētai juridiskajai un tehniskajai analīzei, kas atspēkotu Eiropas Komisijas izteiktās bažas – līdz 2017.gadam spēkā esošais Inčukalna privatizācijas līgums ir nopietns risks pazemes gāzes krātuvju izmantošanai.

Kaut gan A.Kampars publiskajā telpā pauž skaļus paziņojumus par izdevīgākajiem SDGT projekta risinājumiem un atrašanos vietu, a/s „Latvenergo” pasūtītā priekšizpēte, kuras izstrādes termiņš bija 30.jūnijs, joprojām nav oficiāli pieejama. Ekonomikas ministrija izvairās no priekšizpētes rezultātu izskatīšanas SDGT projekta Uzraudzības grupā (ekonomikas ministrs, satiksmes ministrs, finanšu ministrs un vides un reģionālās attīstības lietu ministrs) un nacionālās pozīcijas virzīšanas valdībā.

Šāda kavēšanās ir pilnīgi nepieņemama – Ekonomikas ministrija demonstrē atbildības trūkumu un nespēju aizstāvēt valsts intereses stratēģiska projekta realizēšanā, uzskata Reizniece-Ozola. Ja Baltijas valstis noteiktajā laikā nevienojas un projekts tiek izgāzts, jārēķinās arī ar nopietnākām sekām – ir risks, ka Eiropas Komisija vairs neuztvers Baltijas valstis kā nopietnu sarunu partneri nozīmīgu projektu īstenošanā.