2011.gada maijā Ventspils ostā pārkrauti 2,564 miljoni tonnu kravas, kas ir par 27,9% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Kopā šī gada piecos mēnešos kravu apgrozījums ostā palielinājies par 5,4%. Ventspils ostas infrastruktūru šobrīd izmanto desmit stividorkompānijas un termināļi.
SIA „Ventspils Nafta termināls” kravu apgrozījums palielinājies par 17,5%
2011.gada pirmajos piecos mēnešos kopā SIA „Ventspils Nafta” terminālī pārkrauti 5,178 miljoni tonnu naftas produktu, kas ir par 1,016 miljonu tonnu jeb 24,4% vairāk nekā šajā laika posmā pirms gada.
SIA „Ventspils Nafta” termināls ilgus gadus bijis viens no lielākajiem naftas produktu pārkrāvējiem Ventspils ostā, bet pēdējos gadus tā rādītāji pasliktinājās. Kopš 2007.gada katru gadu kravu apjoms kritās par apmēram 2 miljoniem tonnu, kas arī vislielākajā mērā iespaidoja kopējos kravu apjoma rādītājus Ventspils brīvostā.
SIA „Ventspils Nafta termināls” darbu vada valdes loceklis Lars Panclafs un padomes priekšsēdētājs Nijsts Roberts Marie Viljams Džozefs Šarlots.
AS „Ventbunkers” kravu apgrozījums samazinājies par 45%
No janvāra līdz maijam AS „Ventbunkers” terminālā pārkrauti 975 tūkstoši tonnu naftas produktu, kas ir par 798 tūkstošiem tonnu jeb 45% mazāk nekā šajā laika posmā pirms gada. Būtiskākais samazinājums ir tieši mazutam – par 966 tūkstoti tonnu jeb 71,5%.
SIA „Ventbunkers” darbu vada valdes locekļi Mihails Dementjevs, Francs Harands, Alvis Hāze, Jānis Hāze un padomes priekšsēdētājs Rudolfs Meironi.
SIA „Ventamonjaks serviss” kravu apgrozījums samazinājies par 8,8%
SIA „Ventamonjaks serviss” terminālī šogad pārkrauti 279 tūkstoši tonnu. Amonjaka apjoms sasniedzis 211 tūkstošus tonnu, kas ir par 17,9% mazāk nekā pirms gada. Savukārt citas šķidrās ķīmiskās kravas pārkrautas 66 tūkstošu tonnu apjomā, kas ir par 28 tūkstošiem tonnu, jeb 73,7% vairāk nekā pērn.
SIA „Ventamonjaks serviss” darbu vada valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars un padomes priekšsēdētājs Jurijs Bespalovs.
SIA „Ventall Termināls” apgrozījums samazinājies par 6,1%
Šī gada pirmajos piecos mēnešos SIA „Ventall Termināls”, kas nodarbojas ar naftas produktu pārkraušanu, apgrozījums bija 276 tūkstoši tonnu, kas ir par 18 tūkstoti tonnu jeb 6.1% mazāk nekā pērn. SIA „Ventall Termināls” darbu vada valdes priekšsēdētājs Viktors Indrāns un valdes locekļi Jurijs Pankratovs un Sergejs Tkačenko.
AS „Kālija parks” apgrozījums palielinājies par 36,7%
Apgrozījuma turpina palielināties AS „Kālija parks”. Piecos mēnešos AS „Kālija parks” kopējais kravu apgrozījums sasniedzis 1,334 miljonus tonnu, kas ir par 358 tūkstošiem tonnu jeb 36,68% vairāk nekā šajā laika posmā pirms gada. Kālija pārkraušanas apjoms palielinājies par 364 tūkstošiem tonnu, sasniedzot 1,087 miljonus tonnu. Pārkrauti arī 225 tūkstoši tonnu karbamīda. Šogad terminālī atšķirībā no pagājušā gada, pārkrauti 22 tūkstoši tonnu nitrofosfora mēslojuma, bet nav pārkrauts amonija fosfāts, kas šajā laikā pirms gada sasniedza 22 tūkstošus tonnu. AS „Kālija parks” darbu vada valdes priekšsēdētājs Nikolajs Baštovojs un padomes priekšsēdētājs Rudolfs Meironi.
AS „Ventspils tirdzniecības osta” apgrozījums samazinājies par 19%
Šī gada pirmajos četros mēnešos AS „Ventspils tirdzniecības osta” terminālī pārkrauti 1,653 miljoni tonnu, kas ir par 387 tūkstošiem tonnu jeb 19% mazāk nekā šajā laika posmā pirms gada. Ir palielinājies pārkrautā jēlcukura apjoms, bet samazinājies dzelzsrūdas, akmeņogļu un citu kravu apjoms.
AS „Ventspils tirdzniecības osta” darbu vada valdes priekšsēdētājs Valerijs Pašuta un padomes priekšsēdētājs – Rudolfs Meironi.
AS „Ventspils Grain Terminal” apgrozījums samazinājies par 92%
2010.gada pirmajos piecos mēnešos AS „Ventspils Grain Terminal” pārkrāva 378 tūkstošus tonnu labības. Šogad vienīgās labības kravas tika pārkrautas martā – 27 tūkstoši tonnu. Maijā terminālī pārkrauti arī 3 tūkstoši tonnu rapša. Tas nozīmē, ka termināls šobrīd izmanto aptuveni 5% no tā kopējās jaudas. Kopējais kravu apgrozījums AS „Ventspils Grain Terminal” samazinājies par 92%.
AS „Ventspils Grain Terminal” darbu vada valdes priekšsēdētājs Vladislavs Šafranskis un padomes priekšsēdētājs Nurlans Tleubajevs.
AS „Baltic Coal Terminal” apgrozījums palielinājies par 73,3%
AS „Baltic Coal Terminal” apgrozījums šogad, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, pieaudzis par 634 tūkstošiem tonnu jeb 73,29%, sasniedzot 1,499 miljonus tonnu. Uzņēmums nodarbojas ar akmeņogļu pārkraušanu.
Termināls darbu uzsāka 2009.gadā, pirmajā darbības gadā sasniedzot 2,506 miljonus tonnu lielu apgrozījumu. 2010.gadā kopējais apgrozījums terminālī samazinājās līdz 2,089 miljoniem tonnu. Kopējā termināla jauda ir 6 miljoni tonnu gadā.
AS „Baltic Coal Terminal” darbu vada valdes priekšsēdētājs Iļja Sokolovs un padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Starikovs.
SIA „Noord Natie Ventspils Terminals” apgrozījums palielinājies par 40,6%
Turpinās apgrozījuma pieaugums SIA „Noord Natie Ventspils Terminals”, kas pamatā nodarbojas ar prāmju satiksmes apkalpošanu Ventspils ostā. Kopējais kravu apgrozījums terminālī šī gada četros mēnešos palielinājies par 40,6% salīdzinot ar šo pašu laika posmu pirms gada. Četros mēnešos terminālī pārkrauti 870 tūkstoši tonnu kravas, kas ir par 251 tūkstoti vairāk nekā pērn.
Šogad no Ventspils uz Nīneshamni Zviedrijā prāmji kursē piecas reizes nedēļā, Travemindi Vācijā divas reizes nedēļā, bet maršrutā „Lībeka-Ventspils-Sanktpēterburga-Ventspils-Lībeka” – četras reizes nedēļā. SIA „Noord Natie Ventspils Terminals” darbu vada valdes loceklis Sergejs Gončarovs, padomes priekšsēdētājs Filips Van Gestels.
SIA „Ventplac” apgrozījums samazinājies par 15,5%
SIA „Ventplac” apgrozījums šī gada pirmajos četros mēnešos sasniedza 250 tūkstošus tonnu, kas ir par 46 tūkstošiem jeb 15,5% mazāk nekā pirms gada. Terminālis pamatā nodarbojas ar kokmateriālu un šķeldas pārkraušanu. SIA „Ventplac” darbu vada valdes priekšsēdētājs Aivars Bauda, padomes priekšsēdētājs Ivars Tože.
2011.gada maijā Ventspils ostā pārkrauti 2,564 miljoni tonnu kravas, kas ir par 559 tūkstošiem tonnu jeb nepilniem 28% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Kopā no šī gada janvāra līdz maijam Ventspils ostā pārkrauti 12,344 miljoni tonnu, kas ir par 632 tūkstošiem tonnu jeb 5,4% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos piecos mēnešos. Lejamkravu apjoms piecos mēnešos sasniedzis 6,708 miljonus tonnu, kas ir par 171 tūksti tonnu jeb 2,6% vairāk nekā pirms gada. Beramkravu kopējais apjoms šogad – 4,571 miljoni tonnu, kas ir par 207 tūkstošiem tonnu jeb 4,7% vairāk nekā pērn. Lielākais pieaugums vērojums ģenerālkravām – piecos mēnešos to bija 1,065 miljoni tonnu, kas ir par 254 tūkstošiem tonnu jeb 31,3% vairāk nekā pagājušajā gadā.
Komentāri (0)