Uzņēmēji: Krīzes laikā var arī attīstīties

"Ja 2006. un 2007.gadā mēs varējām pelnīt naudu, šajā laikā mēs varam attīstīties. 2006. un 2007.gadā attīstīties mēs nevarējām, jo zeme maksāja kā Šveicē, bet celtniecība maksāja kā Zviedrijā," sacīja AS "Diāna" valdes priekšsēdētājs Edvīns Bergmanis.

Viņa vadītajam uzņēmumam pieder pārtikas veikali, kas darbojas ar preču zīmi "top!", ka arī vairāki mājas un dārza preču veikali "Mājai un dārzam" ne vien Ventspilī, bet arī citās Latvijas pilsētās. Krīzes laikā uzņēmums atvēris sešus septiņus jaunus veikalus. Neskatoties uz to, ka algas valstī tagad daudziem ir zemākas, darbinieki kļuvuši strādīgāki, viņu motivācija esot pieaugusi. "Pašlaik visos līmeņos - no apkopējas līdz menedžerim - visi grib strādāt, ģenerē idejas," atzina Bergmanis.

Krīzes laikā spējis attīstīties arī Ventspils novada Vārves pagastā strādājošais gaļas pārstrādes uzņēmums SIA "Miesnieks", atzina uzņēmuma komercdirektors, zemnieku saimniecības "Stepnieki" īpašnieks un Ventspils domes deputāts Aigo Gūtmanis ("Latvijai un Ventspilij"). "Mēs arī esam attīstījušies savu iespēju robežās, diezgan daudz esam investējuši telpu sakārtošanā, iekārtās. Protams, celtniecības pakalpojumi ir ievērojami lētāki, nekā tie bija 2007. un 2008.gadā," pastāstīja Gūtmanis. Tā kā krīzes apstākļos bijušas ierobežotas iespējas piesaistīt banku kredītus, uzņēmums attīstībā ieguldījis savus nopelnītos līdzekļus.

"Mēs neesam lieli, bet jūtamies pietiekami stabili, cenšamies mainīties, pilnveidoties un augt lielāki, kaut arī atbalsts pašlaik ir ļoti niecīgs. Bankas deklarē, ka it kā nāk pretī uzņēmējiem un iespēju robežās atbalsta, bet īstenībā tas nenotiek," sacīja Gūtmanis. Kā piemēru viņš minēja projektu, ko pirms pāris gadiem uzņēmums izstrādājis, lai iegādātos jaunas ražošanas iekārtas.

Uzņēmums vērsies pie vairākām bankām, taču vienmēr saņemts atteikums, līdz beidzot viena no bankām tomēr izteikusi gatavību finansēt šo projektu, un Gūtmanis pauda cerību, ka tuvākajā laikā to izdosies īstenot. "Deklaratīvi it kā atbalsts ir, bet tajā pašā laikā, kad lieta nonāk līdz konkrētam atbalstam, tiek atteikts dažādu iemeslu dēļ, kaut arī finansiālais stāvoklis uzņēmumam ir stabils un nav tādu risku, par ko bankām būtu jāsatraucas," sacīja Gūtmanis.

Ne tikai negatīvas, bet arī pozitīvas iezīmes krīzes laikā izjutis arī uzņēmējs Jānis Vašuks, kurš Ventspilī izveidojis koka logu un durvju ražotni un celtniecības uzņēmumu SIA "Arbo", kā arī stikla pakešu un strukturālā stiklojuma ražotni SIA "Eko mājas". Tieši krīzes laikā Vašuks strādājis pie pasaulē pirmās unikālā masīvkoksnes šūnu materiāla "Dendrolight" rūpnieciskās ražotnes SIA "Dendrolight Latvija" izveides. Ražotnes būvniecība tika sākta 2009.gadā, bet ražošana - 2010.gada otrajā pusē.

"Ja lielajām Rietumu kompānijām, kur mēs pasūtījām iekārtas, pirms krīzes mēs būtu bijuši mazi vai viduvēji pasūtītāji, tad tagad mēs viņiem bijām lielākie pasūtītāji," atzina Vašuks, skaidrojot, ka šādi uzņēmums varējis iegādāties vairāk ražošanas iekārtu par to pašu naudu.Tiesa, darbs pie "Dendrolight" ražotnes izveides sācies vēl tā sauktajos treknajos gados, īsi pirms krīzes, kad uzņēmums vēl paguvis piesaistīt bankas finansējumu, piebilda Vašuks.

Savā ziņā jaunās "Dendrolight" ražotnes būvniecība uzņēmumam "Arbo" krīzes laikā pat palīdzējusi. "Faktiski pateicoties jaunās rūpnīcas celtniecībai, mēs daļēji varējām saglabāt darbaspēku. Šajos krīzes apstākļos atlaidām kādus 50 darbiniekus, tātad samazinājām darbinieku skaitu no pāri par 200 strādājošajiem līdz 150, bet samazinājums būtu par kādiem 100 līdz 150, ja nebūtu jaunās rūpnīcas celtniecības, jo mēs gan paši būvējām, gan pēc tam šos darbiniekus apmācījām un tālāk nodarbinājām ražošanā," skaidroja Vašuks.

LETA