Lembergs par Ventspils pilsētas budžetu (VIDEO)

– 2018. gadā, kad bija Kučinska–Reiznieces valdība, tika veikta nodokļu reforma. Samazināja iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas ir galvenais nodoklis pašvaldību budžetā no nodokļiem – tas veido 88% no nodokļu ienākumiem. Tolaik bija vienošanās, ka no kopbudžeta ieņēmumiem pašvaldības saņems ne mazāk kā 19,6%. Bet šo norunu Kariņa–Siliņas valdība ir atcēlusi, un tā rezultātā, piemēram, šogad Latvijas pašvaldības saņems par 430 miljoniem mazāk nekā tad, ja valdība šo norunu pildītu. Ventspilij pēc mūsu īpatsvara tas būtu ap sešiem miljoniem eiro. Šī nauda varētu aiziet, lai palielinātu pabalstus, labāk apgādātu skolas, vairāk veiktu remontus, modernizāciju, inovācijas.

Pašvaldībām noņemtie 430 miljoni praktiski nosedz to palīdzības apjomu, kādu Latvija sniedz Ukrainai. Citiem vārdiem, Ukrainai palīdzību sniedz pašvaldības – valdība ir noņēmusi naudu pašvaldībām un atdevusi Ukrainai. Kad paskatāmies, uz kā rēķina tiek ekonomēta nauda pašvaldībās, – vai tas nav amorāli, ka valsts nevis no sava budžeta paņem nost, bet no pašvaldībām? Vai tas ir solidāri? Jo kas tad ir galvenā izdevumu daļa pašvaldībās? Numur viens – izglītība: bērnudārzi, vispārizglītojošās skolas, interešu izglītība. Nākamā – sociālā palīdzība. Tālāk – komunālā saimniecība. Tas attiecas uz visām Latvijas pašvaldībām. Mazāk jūtīgi tas skar Rīgu un bagāto Pierīgu, kādas 7–8 pašvaldības. Visas pārējās vairāk vai mazāk ir spiestas radikāli pārskatīt savu izdevumu daļu.

Ja šādā veidā turpina, tad nākamgad atkal tie būs kādi 450 miljoni, un katru gadu var tādu naudas apjomu atdot Ukrainai. Es tagad nekomentēju – labi vai slikti, ka palīdz Ukrainai. Es domāju, ka labi. Bet jautājums – vai tas nav amorāli? Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi amorāli. Tātad – ienāk pie jums dzīvoklī, paņem, ko grib, aiziet un atdod kādam citam.
Šajā kontekstā – Satversmes tiesa ir lēmusi, ka Latvijā pašvaldību sistēma neeksistē, bet ir vietējās padomes. Tā, kā tas bija Padomju Savienībā. Kāpēc es varu tā apgalvot? Tāpēc, ka Satversmes tiesa nolēma, ka pašvaldībām nav sava autonoma īpašuma. Tas tieši attiecas uz Ventspili – mēs esam nodevuši savu īpašumu 150 miljonu vērtībā apsaimniekošanā Brīvostas pārvaldei, bet to nevaram dabūt atpakaļ. Mēs pat nevaram gūt no tā ienākumus. Satversmes tiesa pateica, ka valdība drīkst pašvaldībai atņemt īpašumu un atdot, kam vēlas. Un tas nekas, ka tas slikti apsaimnieko, jo ieņēmumi ir ļoti mazi. Ir taču starpība – jums ir 150 miljoni vai nav. Ja kapitāla atdeve ir kaut 1%, tas ir pusotrs miljons gadā. Tāds ir radikāli boļševistiskais skatījums uz pašvaldībām kā uz vietējām padomēm.

Sāku strādāt par pilsētas vadītāju padomju laikā, un precīzi tā tas bija. Vienīgais, kā vēl nav – tolaik Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks, bija tāds Bartkevičs, lēma par to, vai izpildkomitejas priekšsēdētājam izmaksāt prēmiju vai ne. Tagad Siliņas vietnieks it kā nelemj. Nedomāju, ka tā ir milzīga atšķirība no Padomju Savienības.  
Šajā kontekstā – lai industriālā parka projektu īstenotu tā, kā tas šobrīd ir iecerēts, pašvaldībai ir jāņem kredīts, apmēram pieci miljoni eiro. Bet ja valdība atkal noņems sešus miljonus, vai pašvaldība varēs atdot kredītu? Ja nevarēs, tad notiks kā Rēzeknē. Kas būs vainīgs? Domes priekšsēdētājs. Tāpēc es domāju – šobrīd, veidojot pašvaldības budžetu, jāņem vērā, ka valdības politika pret pašvaldībām nav vienkārši naidīga. Tā ir bezatbildīga un kliedzoši naidīga, tātad pret visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo viņi visi dzīvo tai vai citā pašvaldībā. Nākotnes vīzija ir vēl sliktāka – lasīju, ko iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas veido 88% no visiem nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetā, ir paredzēts samazināt. Tas nozīmē, ka pašvaldībām vēl vairāk samazināsies ieņēmumi, bet funkcijas, atbildība paplašināsies.

Protams, Ventspils ir ļoti labā situācijā tādā ziņā, ka ielas, ūdens, kanalizācija, lietusūdens kanalizācija, apgaismojums ir izbūvēts. Vietām ir vajadzīga modernizācija, bet to var arī nedarīt. Pilnīgi visas bibliotēkas, kultūras infrastruktūra ir moderna, atpūtas infrastruktūra ir pilnīgi jauna. Labi, vajadzētu modernizēt abus akvaparkus, bet to var darīt arī lēnāk vai kādus gadus vispār nedarīt. Ir teicama sporta infrastruktūra, uzskaitījums ir ļoti garš. Ja ar valdību var vienoties, tad var uzbūvēt jaunu peldbaseinu, bet, ja nevar, arī nekas traģisks nenotiks.
Tā ka faktiski Ventspilī galvenais uzdevums ir modernizēt esošo un neielaist, kad ir nevis jāveic uzturēšanas remonts vai modernizācija, bet jau kapitālais remonts vai rekonstrukcija. Tāpat, kā ar slimībām – ielaistas lietas vienmēr maksā daudz dārgāk.

Visi projekti, ko biju iecerējis, faktiski ir pabeigti, ja neskaita brīvdabas muzeja ēku, kas aizkavējusies, bet arī tā šogad sāks funkcionēt. Man ļoti gribētos, bet nesanāca izveidot bērnu relaksācijas, aktīvās, dinamiskās atpūtas centru – tādu kā bērnu pilsētiņu zem jumta, jo mums bieži ir slikti laikapstākļi. Tā nebūtu liela ēka – kādi 1500–2000 kvadrātmetri. Tur varētu organizēt arī izklaidi ģimenēm un arī kaut ko nopelnīt, jo par biļeti būtu jāmaksā. Arī pludmales volejbolam būtu vēlami daži laukumi, arī slēgtais skeitparks. Mēs pirmie Latvijā atvērām slēgto skeitparku, bet tas bija privātā zālē. Šobrīd Ventspilī tā nav. Pārējais, es domāju, ir tikai optimizācija.