Sauskravas termināļu darbības summārais apgrozījums pagājušajā mēnesī nodrošinājis nelielu beramkravu pārkraušanas pieaugumu ostā, salīdzinot ar janvāri, tomēr nav ļāvis panākt pagājušā gada līmeni.
Termināļi darbojas tikai daļēji
0Veiksmīgāk un optimistiskā, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, šīs gads sācies minerālmēslojumu pārkraušanas terminālī AS Kālija parks. Februārī pārkrauts 478 000 tonnu kravu, kas ir par 206 000 tonnu vairāk nekā pirms gada.
Minerālmēslojumu pārkraušanas komplekss ir viens no lielākajiem pasaulē, tomēr tā jaudas joprojām netiek izmantotas pilnībā. Termināļa caurlaides spēja – 7,5 miljoni tonnu – tiek izmantota ne vairāk kā par trešdaļu. Rekordlielais kravu apgrozījums tika sasniegts 2005. gadā – 5,1 miljons tonnu. Pēc tam pārkraušanas apjomi sāka sarukt – līdz 1,1 miljonam tonnu 2009. gadā. Pērn izdevās palielināt kravu apgrozījumu līdz 2,4 miljoniem tonnu, pieauguma tendence turpinās arī šogad.
Kravu plūsmas pieaugums vērojams arī ogļu terminālī Baltic Coal Terminal (BCT), kaut arī šis mūsdienu ostas komplekss iepriekšējo divu gadu laikā nav varējis sasniegt savu projektēto jaudu – 6 miljonus tonnu gadā.
Terminālis uzsāka savu darbību 2009. gadā, pārkraujot 2,5 miljonus tonnu ogļu. Pērn pārkraušanas apjoms samazinājās līdz 2,1 miljonam tonnu. Šā gada pirmajos divos mēnešos sasniegts neliels kravu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Pirms tam uzņēmuma vadītājs Iļja Sokolovs plašsaziņas līdzekļos aizbildinājās ar nelabvēlīgo situāciju noieta tirgū un pauda cerību, ka globālās ekonomikas stabilizācija, aukstā ziema un ogļu augstās cenas šogad nodrošinās pieprasījumu pēc šī energonesēja un attiecīgi produktīvu termināla darbību. Šogad pagaidām nekas nav iztraucējis klusumu pie graudu termināļa Ventspils Grain Terminal (VGT) piestātnes – kuģos nav iekrauta un pircējiem nav nosūtīta neviena graudu tonna.
Vadītājs Vladislavs Šafranskis agrāk, sniedzot interviju Ventas Balsij, aizbildinājās ar kravu sezonalitāti, ar ko nākas saskarties VGT. Tomēr Ventspils brīvostas pārvalde norāda uz to, ka kaimiņu Baltijas ostās Rīgā, Liepājā, Tallinā un Klaipēdā graudu pārkraušana šogad turpinās visu laiku. Termināļa caurlaides spēja – 1,5 miljoni tonnu. 2008. gadā, kas terminālim bija visveiksmīgākais gads, tika pārkrauta mazāk nekā puse no reāli iespējamā apjoma – 711 000 tonnu graudu.
Saskaņā ar Ventspils brīvostas statistiku februārī sauskravas termināļi kopumā pārkrāva 685 000 kravu jeb par 88 000 tonnu vairāk nekā janvārī. Beramkravu pārkraušanas apjomi kopš gada sākuma sasnieguši gandrīz 1,3 miljonus tonnu, kas ir par 293 000 tonnu jeb par 18,6% mazāk nekā pirms gada.
Komentāri (0)