Cik griezīs zina. Kā – neatklāj

Eksperti, opozīcijas deputāti un pat koalīcijas partneri izsaka bažas, ka šis ir populisms, gatavojoties vēlēšanām un līdzīgi kā pagājušajā gadā, vissāpīgāk samazinājums skars sociālo budžetu un pensijas. Dombrovskis tiek aicināts jau tagad atklāt sabiedrībai, kā iecerēts īstenot aizdevējiem dotos solījumus un veidot nākamā gada budžetu. Tomēr premjerministrs ir apņēmies iesniegt tikai konsolidācijas pasākumu sarakstu.

Vai ietaupījumu, ko prasa starptautiskie aizdevēji valdība atkal iecerējusi panākt uz bērnu, pensionāru, grūtnieču un maznodrošināto rēķina, redzēsim tikai pēc vēlēšanām.

Valdība aizbildinās, ka par konkrētiem pasākumiem varēs lemt tikai pēc pirmā pusgada

finanšu rādītājiem un starptautiskie aizdevēji Latvijā uz sarunām nākamo reizi ieradīsies tikai oktobra beigās, tātad – pēc vēlēšanām. Viņa partijas biedrs, finanšu ministrs Einārs Repše vien norādījis, ka budžeta deficīta mazinājumu redz proporcijā viena trešdaļa ieņēmumu palielinājums uz nodokļu rēķina un divas trešdaļas izdevumu mazinājums.

Savukārt Saeimas frakcijas Pilsoniskās savienības vadītāja Anna Seile sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem vērtē kā pozitīvu un atzīstas, ka koalīcijas iekšienē vēl nav diskutēts par pozīcijām, kur veikt samazinājumu.

Interesanti, ka Vienotības pārstāvji apsolījuši starptautiskajiem aizdevējiem apcirpt budžetu par 440 miljoniem, vienlaikus paziņojot, ka palielinās finansējums struktūrfondu apguvei un vairāk naudas tiks arī lauksaimniekiem, tomēr bez apmulsuma atklāj, ka vēl nav diskutējuši par veidu, kā to izdarīt. Tas rada pamatotas bažas, ka valdība rīkojas neapdomīgi, apsolot samazinājumu par konkrētu summu bez kopīgas izpratnes, kā to īstenot.

Vienlaikus Dombrovskis atzīst, ka valsts pārvaldē masveida algu samazinājumi vairs nav iespējami. Ar starptautiskajiem aizdevējiem ticis runāts par izdevumu mazināšanas pasākumiem, kas skartu pamatbudžetu un sociālā budžeta ilgtspēju, kurai priekšlikumus patlaban gatavo Labklājības ministrija un, kas paredz izmaiņas arī pensiju sistēmā. Tāpat tiek apsvērtas kārtējās izmaiņas nodokļos, pieļaujot gan pievienotās vērtības samazināto normu atcelšanu, gan nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas.

Ventas Balss jau rakstīja, ka Pasaules Bankas rekomendācijas budžeta konsolidācijai skar galvenokārt sociālo jomu. Viens no ierosinājumiem ir samazināt nepaliekamo minimumu no 165 uz 80 latiem, kā arī atcelt piemaksas pensijām, kas pārsniedz 140 latus. Vēl viens priekšlikums ir indeksēt pensijas, kas pie patēriņu cenu samazinājumu nozīmētu arī pensiju samazinājumu. Tāpat Pasaules Banka rekomendē reformēt arī izglītības sistēmu. Tas rada bažas, ka pagājušā rudens scenārijs varētu atkārtoties un ekonomija tiks rasta uz pensionāru un bērnu rēķina.

Interesanti, ka jomas, kurās starptautiskie aizdevēji iesaka veikt vislielākās reformas – sociālā sistēma un izglītība valdībā ir Zaļo un zemnieku savienības pārziņa. Jaunais Laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai vienotībā pieņem lēmumus un dod solījumus, apzinoties, ka atbildību par šiem lēmumiem var daļēji uzņemsies arī  koalīcijas partneri un konkurenti par vietām 10. Saeimā - Zaļo un Zemnieku Savienība.

Augusts Brigmanis, Zaļo un zemnieku Saeimas frakcijas vadītājs gan nav vienisprātis ar valdības vadītāju un uzskata, ka budžets būtu jāsagatavo jau līdz 1.oktobrim, lai būtu skaidrs, kā tiks veikta konsolidācija.