Saeima pieņem 2022. gada valsts budžetu

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15. oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk – 15. novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020. gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Ņemot vērā, ka valdības sākotnēji Saeimā iesniegtajā likumā parlamentārieši ir ieviesuši savas korekcijas, precīzi valsts budžeta aprēķini, tostarp budžeta izdevumi un ieņēmumi, gaidāmi vēlāk, kad Finanšu ministrijā tiks apkopotas visas pieņemtās izmaiņas.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Edgars Tavars kritizēja šo budžetu, sakot, ka tajā ir "vājprātīgi" strauji palielināts ārējais parāds, kā arī noteikts straujš algas pieaugums Valsts prezidentam, valdībai un deputātiem, kaut gan nav izpildīts solītais algu kāpums mediķiem, policistiem un citām amatpersonām.

Taču pats "nekrietnākais", Tavara ieskatā, ir "deputātu kvotu" atgriešanās, kaut tika solīts tās neturpināt. Vienlaikus opozicionārs norādīja, ka šis neesot attīstības budžets, bet var sabiedrībai izrādīties ilgtermiņā kā "liels dzirnakmens kaklā".

Tavara teiktajam piekrita viņa partijas biedrs Viktors Valainis, sakot, ka sākotnējam nākamā gada budžeta projektam trūcis prioritāšu. Arī medicīna neesot iezīmējusies kā prioritāte, jo politiķi nevarēja izpildīt mediķiem dotos solījumus, teica Valainis. Tāpat šis budžets nerespektējot energoresursu cenu kāpumu, kas esot viens no lielākajiem budžeta mīnusiem.

Savukārt parlamenta Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) pateicās opozīcijai par debatēm, kas "deva ieskatu, kas tad viņi ir"."Mums bija iespēja ne tikai klausīties jūsu viedokli par konkrētiem priekšlikumiem, bet saprast, kādu redzat Latviju nākotnē un, kas esat par sadarbības partneriem nākotnē," sacīja koalīcijas deputāts.

Vienlaikus Bondars minēja, ka varbūt jāapspriež tas, kā būtu jānotiek budžeta izskatīšanas procesam Saeimā, lai tas būtu "pilnvērtīgāks sabiedrībai".

Šādu ieceri atbalstīja "Saskaņas" politiķis Sergejs Dolgopolovs sakot, ka ir jāpārskata budžeta pieņemšanas procedūra, īpaši nākamās Saeimas darbam. Vienlaikus viņš norādīja, ka pieņemtais budžets, viņaprāt, neatbilst tām ārkārtējās situācijas prasībām, ko piedzīvo visā pasaulē.

Opozicionārs uzsvēra, ka balsos pret budžetu, jo tas nedod atbildes uz jautājumiem - kā tiksim galā ar pandēmiju un nepārdomātiem, liekiem tēriņiem. Tikmēr deputāte Regīna Ločmele (S) pieļāva, ka šis varētu būt pēdējais budžets ne tikai šai Saeimai, bet arī vairākiem koalīcijas deputātiem.

Turpretī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāts Krišjānis Feldmans akcentēja, ka šim budžetam, kā jau visiem, esot arī vājās vietas, tomēr, JKP ieskatā, tas kopumā vērtējams "ar lielu pluss zīmi". Feldmans arī pateicās kolēģiem, kuri piekrita izpildīt partijas "slaveno priekšvēlēšanu solījumu 3x500". No politiķa teiktā izriet, ka viņam nešķita, ka tas piepildīsies.

Tikmēr koalīcijas deputāts Artuss Kaimiņš pauda kritiku par to, ka ministri visa budžeta izskatīšanas gaitā nepiedalījās debatēs. Tāpat pārmetumus no Kaimiņa izpelnījās Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs, kurš neesot ne reizi pieteicies debatēt. Politiķis izteica aizrādījumu ministriem, kuri neieradās aizstāvēt savu nozari.

2022. gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi atbilstoši valdībā sākotnēji atbalstītajam un Saeimā iesniegtajam projektam prognozēti 10,663 miljardi eiro, bet izdevumi - 12,406 miljardi eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2021. gada plānu likumā par valsts budžetu 2022. gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022. gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).

Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021. gada plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1,006 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.

2022. gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām izvirzītajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana, apgalvo budžeta autori. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Attiecīgajām izmaiņām 2022. gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija - 500 eiro mēnesī.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,438 miljardu eiro un 3,387 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021. gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb 6,8%.

Likuma par valsts budžetu 2022. gadam paketē tiek virzīti likuma izstrādes gaitā Ministru kabinetā atbalstītie pasākumi ar ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem. Tostarp paredzēta diferencētā neapliekamā minimuma un pensionāru neapliekamā minimuma palielināšana no 2022. gada 1. janvāra, attiecīgi no 300 līdz 350 eiro mēnesī un no 330 līdz 350 eiro mēnesī, un abu neapliekamo minimumu palielināšana no 2022. gada 1. jūlija līdz 500 eiro mēnesī.

Tāpat paredzēta atalgojuma palielināšana prioritārajām nozarēm (mediķiem, pedagogiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem), kā arī darba devēja veselības pakalpojuma iekļaušana koplīgumos paredzētajos atvieglojumos ar limitu 480 eiro gadā.

Nākamā gada budžeta pavadošajos likumu grozījumos paredzēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana no 12% līdz 5% grāmatu un periodisko izdevumu (tādu kā avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiski izdevumi) iespieddarba un elektroniska izdevumu formā piegādei (tai skaitā piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot) un to abonentmaksai.

Paredzēta arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālā objekta palielināšana no 62 800 līdz 78 100 eiro, kā arī ieņēmumu palielinājums dažādām nenodokļu pozīcijām.

Papildus minētajam nodokļu ieņēmumus ietekmēs arī iepriekš pieņemtie nodokļu pasākumi - dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšana atsevišķiem objektiem un nodokļa ieņēmumu sadalījuma maiņa starp valsts un pašvaldību budžetiem, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai, karsējamai tabakai un e-cigarešu šķidrumiem un akcīzes nodokļa paaugstināšana no e-cigarešu šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kā arī paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes 14 eiro par 100 litriem noteikšana bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no astoņiem gramiem uz 100 mililitriem.

Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2021.-2024. gadam izstrādāts 2021. gada jūnijā, balstoties uz 2021. gada pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem, kā arī līdz šā gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju un valdības apstiprinātajiem atbalsta pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā.

Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, Finanšu ministrija ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un EK ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 2021. gada 14. jūnijā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.

Atbilstoši scenārijam Latvijas IKP pieaugums 2021. gadā sasniegs 3,7% un 2022. gadā - 5%, kas ir attiecīgi par 0,7 procentpunktiem un 0,5 procentpunktiem straujāk nekā prognozēts šā gada februārī, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2021.-2024. gadam. Savukārt 2023. un 2024. gadā IKP palielināsies attiecīgi par 3,5% un 3,4%, kas attiecīgi ir par 0,3 un 0,7 procentpunktiem vairāk nekā februāra prognozēs. Makroekonomisko prognožu uzlabošanās pamatā ir labāka ekonomikas reakcija uz pandēmijas izaicinājumiem.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka ekonomikas izaugsmi 2021. un 2022. gadā noteiks Covid-19 uzliesmojuma ierobežošana gan Latvijā, gan veiksmīga krīzes pārvarēšana pasaulē un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, veicinot iekšējo un ārējo pieprasījumu. Līdzīgs pieņēmums ir pamatā arī visu starptautisko institūciju makroekonomikas prognozēm, balstoties uz Covid-19 izplatības dinamikas pēdējiem datiem prognožu veikšanas brīdī.

Latvijas ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājspēks 2021. gadā būs privātā patēriņa pieaugums, kas pēc ierobežojumu atcelšanas un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās šī gada otrajā ceturksnī ir strauji atjaunojies. Tāpēc gadā kopumā tas varētu palielināties par 6,3%. Ņemot vērā zemo bāzi, 2022. gadā privātā patēriņa pieaugums varētu sasniegt 10,4%, tomēr privātais patēriņš būtu tikai par 5,5% lielāks nekā 2019. gadā.

Investīciju apjoms šogad varētu palielināties par 4,1%, bet 2022. gadā sasniegt jau 8,5% kāpumu. Pieaugumu nodrošinās ES fondu un Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējama pieejamība, kā arī "Rail Baltica" projekta realizācija.

Gada vidējā inflācija 2021. gadā prognozēta 2% un 2022. gadā 2,4% līmenī. Salīdzinājumā ar februāra prognozēm inflācijas prognoze 2021. gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem un 2022. gadam - par 0,4 procentpunktiem. Straujāku patēriņa cenu pieaugumu noteiks gan izejvielu preču cenu, tostarp naftas un pārtikas izejvielu cenu kāpums pasaulē, gan arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās Latvijā un pakalpojumu cenu pieaugums. Savukārt turpmākajos divos gados inflācija samazināsies līdz 2% līmenim.

2022. gadā, turpinoties straujai ekonomikas attīstībai un samazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, bezdarba līmenis pazemināsies līdz 7%. Nodarbināto skaits nedaudz palielināsies 2022. gadā un līdz 2024. gadam stabilizējoties 900 000 līmenī.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums šogad prognozēts 8,0% apmērā, vidējai darba samaksai paaugstinoties līdz 1234 eiro. Nākamajā gadā algu pieaugums veidos 6% un vidējā termiņā pietuvojoties produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā, kas ir ap 3,2%.