Cenas pieaug pakāpeniski un lēnām

Pagājušajā gadā patēriņa cenas Latvijā pieauga vidēji par 2,8%. Šogad ekonomisti un lauksaimniecības produkcijas tirgus eksperti prognozē cenu kāpuma turpinājumu lielākajai daļai pārtikas produktu, izņemot kafiju un kakao. Šogad patēriņa cenu pieaugumu visvairāk ietekmē ievērojamais degvielas sadārdzinājums, paaugstinoties akcīzes nodokļa likmei, darba resursu sadārdzinājums, ceļot algas atsevišķām darbinieku kategorijām un paaugstinot neapliekamo minimumu, kā arī vairāki ārējie faktori, skaidro eksperti.

Jau informēts, ka no 1. janvāra Latvijā tika paaugstināts degvielas akcīzes nodoklis, līdz ar to benzīns un dīzeļdegviela sadārdzinājās no 1,7% līdz 6,1%. Mazumtirdzniecības cenas pārtikas produktiem tāpat palielināsies, taču ne uzreiz, bet pakāpeniski, pieļauj pārtikas veikalu tirdzniecības tīkla Citro Ventspilī īpašnieks Edvīns Bergmanis. «Uz vienām precēm cenas pieaugs ātrāk, bet uz citām – vēlāk. Pirmos cenu pieaugums skars ātrās aprites produktus – piena un maizes izstrādājumus,» skaidro Bergmanis.

Gada pirmajās nedēļās ievērojams cenu pieaugums pilsētas veikalos netika novērots. Tirdzniecības tīkla Citro īpašnieks to skaidro ļoti vienkārši – vairums tirgotāju vēl pārdod preces no pagājušā gada rezervēm. Turklāt gada pirmajā mēnesī pieprasījums pēc visiem preču veidiem tradicionāli samazināts – pēc tēriņiem bagātā decembra daudzi iedzīvotāji janvārī ir taupīgāki, pamanījis Bergmanis. Tas savukārt palielina konkurenci starp pārtikas produktu ražotājiem un piegādātajiem, un tirgotāji nesteidz pacelt cenas.

Pagājušajā gadā tirdzniecības tīkls nomainīja nosaukumu – bijušie top! veikali Ventspilī tagad ieguvuši nosaukumu Citro. Zīmola maiņa, ja arī ietekmējusi tirdzniecības tīkla darbu, tad tikai uz labo pusi – veikalu preču apgrozījums 2019. gadā pieaudzis par 7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uz Ventas Balss jautājumu atbildēja Bergmanis.

Pircēji, kurus mēs sastapām pie veikala Maxima pilsētas kreisajā krastā, apstiprināja uzņēmēja novērojumus. «Kaut kas ir kļuvis dārgāks, taču lielu cenu pieaugumu neesmu pamanījusi,» atzina pensionāre, kura nespēja uzreiz atcerēties, tieši kuri pārtikas produkti kļuvuši šogad dārgāki. Jaunā māmiņa ar bērnu ratiņiem tāpat nevarēja nosaukt konkrētus produktus, kas šogad būtu kļuvuši dārgāki. «Par vienu diviem centiem ir kaut kas kļuvis dārgāks. Taču, ja šī prece ir vajadzīga, tad pērku to nedomājot. Un, kad visi pirkumi ir salikti groziņā, tad pie kases jau nemani, kas ir palicis dārgāks, bet kas ne,» saka jaunā māmiņa. Pircēja Dace novērojusi, ka šogad nedaudz dārgākas kļuvušas bulciņas. «Taču tās nav tik dārgas, lai atteiktos no konditorejas izstrādājumiem vai sāktu taupīt,» atzina ventspilniece.

Pirmdien Ventas Balss ielūkojās arī pilsētas tirgū, lai paskatītos, kā tur mainījušās cenas pārtikas produktiem. «Mēs gribam, lai iedzīvotāji biežāk iepirktos tirgū, nevis lielveikalos. Tādēļ cenas savai produkcijai nepaaugstinām un pagaidām neplānojam to darīt,» savu cenu politiku skaidroja Ilze, kur tirgū pārdod svaigus dārzeņus un skābētus kāpostus. Pretējā pusē dārzeņus un augļus pārdod Karīna. Viņa precizē: cenas vietējiem lauksaimniecības produktiem nosaka zemnieku saimniecības, kas tos audzē. Patlaban Karīna pārdod pārsvarā ievestos ābolus un dārzeņus, kuru iepirkumu cenas pagaidām ir iepriekšējās. Tirgus paviljonā vēlamies noskaidrot piena produktu un gaļas cenas. Pie letes, kur pārdod pienu, krējumu, sieru un biezpienu no Dundagas, dzirdam, ka cenas šogad šiem produktiem nav augušas. Citu informāciju saņemam pie gaļas kūpinājumiem. Šeit inflācija jau ir jūtama – degvielas cenu pieauguma dēļ nedaudz dārgāki kļuvuši kūpinājumi, ko piegādā no dažādiem Latvijas ražotajiem, stāsta pārdevēja Ruta. Sadārdzinājums nav tik būtisks – 10–15 centi kilogramā, tādēļ arī lielākā daļa pircēju vai nu nav pamanījuši cenu kāpumu, vai arī uztvēruši šo faktu ar izpratni, piebilst Ruta.

Vietējās saimniecības Stepnieki svaigā gaļa nedaudz dārgāka kļuva pagājušā gada beigās – vidēji par 20–30 centiem kilogramā, un jaunajā gadā cenas vairs nemainījās, uz mūsu jautājumu atbild pārdevēja Elza. Šogad dārgāka kļuvusi Ķekavas vistas gaļa. Vistu stilbiņiem cena pieaugusi par 10 centiem kilogramā, vistu atgriezumiem – par 20 centiem, nedaudz dārgāki kļuvuši arī vistu kauliņi, stāsta pārdevēja Nadežda. Pircējus tāds cenu pieaugums nav aizbaidījis. Turklāt vistas gaļas izstrādājumi – ruletes un kūpinājumi – pagaidām tiek pārdoti par vecajām cenām. Tirgotājus atbalsta Ventspils tirgus administrācija, kas šogad saglabā tirdzniecības vietu nomas maksu iepriekšējā līmenī, apstiprināja tirgus direktors Armīns Kleinbergs.

Jānorāda, ka cenu izmaiņas tirdzniecības vietās Ventspilī atbilst globālajām tendencēm. Tajā pašā laikā tiem produktiem, kas citās valstīs kļūst lētāki, mums ir vērojams cenu kāpums degvielas sadārdzinājuma dēļ. Izņēmums ir kafija, kura ražošana pasaulē apsteigusi pieprasījumu pēc tās, un kakao, kuras ražošanas apjomi palielinājušies, pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem šīs kultūras augšanas reģionos.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.